Paši zemnieki gan uz šādu programmu raugās visai skeptiski, jo tā problēmas piena ražošanas nozarē ilgtermiņā nekādi nerisināšot. Turklāt, arī tehniski samazināt piena izslaukumu tikai uz pāris mēnešiem ir sarežģīti.
Uz trim mēnešiem jāsamazina ražošana
Zemnieki Eiropas atbalstam par piena ražošanas samazināšanu varēs pieteikties no nākamās nedēļas līdz 21. septembrim pirmajā kārtā. Atbalsta shēmas izmantošana ir brīvprātīga, un katram piena lopkopim pašam jāizvērtē nepieciešamība un iespējas ražošanu samazināt vismaz trīs mēnešu periodā.
"Tas ir uz īsu brīdi, tikai uz trīs mēnešiem. Un atbalsta likme ir 140 eiro par tonnu par samazināto piena daudzumu, ja piena ražotājs šā gada jūlijā veicis piena piegādi pirmajam pircējam. Un minimālais daudzums, ko regula pieļauj samazināt, ir 1500 kilogrami trīs mēnešu periodā. Un maksimālais apjoms ir 50% no šajā references periodā piegādātā piena daudzuma.
Viņš var samazināt vairāk, bet atbalsts būs tikai par šiem 50%," stāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta eksperte Dace Freimane.
Kopumā EK piedāvā četrus piena ražošanas apjomu samazināšanas periodus, taču ražotājs varēs pieteikties tikai uz vienu. Pirmais ilgs no oktobra līdz decembrim. ZM vērš piena ražotāju uzmanību, ka kopējais atbalstāmais piena piegādes samazinājuma apjoms dalībvalstīs ir ap vienu miljonu tonnu piena.
"Un, ja šis apjoms tiks pārsniegts, tad komisija piemēros koeficientu. Piemēram, ja lauksaimnieks būs pieteicis, ka viņš samazinās ražošanu par desmit tonnām, bet kopumā Eiropas Savienībā būs pieteiktas vairāk tonnas, un komisija būs piemērojusi šo samazināšanas koeficientu, tad šis lauksaimnieks nevis samazinās [ražošanu] par desmit tonnām, bet, piemēram, par astoņām, atkarībā no koeficienta, kādu piemēros," teica ZM pārstāve.
Ražotāji neredz jēgu šādām kompensācijām
Savukārt paši zemnieki lielākoties šādu atbalstu kritizē un īsti jēgu tādam neredz. Arī biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis, piena lopkopis Juris Cīrulis vērtē, ka tas, iespējams, dos kādu nelielu īslaicīgu ietekmi uz piena pārprodukciju.
"Man tie miljoni liekas niecīgi. Ja grib kaut ko izdarīt, tur bija jābūt krietni daudz vairāk, lai radītu kaut kādu stimulu tiešām samazināt to [piena] izslaukumu," teica Cīrulis, skeptiski vērtējot plānus samazināt piena ražošanu vien īslaicīgi.
"Tas ir apmēram tā – divus pupus aizkorķējam, divus atstājam vaļā. Loģikas tur ir ļoti maz apakšā.
Tas pasākums kā tāds, es domāju, vairāk ir eksperimentāls," sacīja piena ražotājs, paužot viedokli, ka labāks risinājums ir piena ražošanu kvotēt, no kā ES pirms pāris gadiem atteicās.
Arī Sējas puses zemnieku saimniecības "Robežnieki" saimnieks, piena lopkopis Normunds Kalniņš šādu atbalsta veidu sauc par absurdu, turklāt arī tehniski izslaukumu mazināt īslaicīgi, nelikvidējot lopus, ir sarežģīti.
"Tā ir tāda bīstama provokācija," sprieda Kalniņš, norādot, ka laikā, kad saimniekiem klājas grūti, tiek piedāvātas kompensācijas ražošanai sašaurināšanai neilgā laika posmā. Viens otrs varētu izšķirties par lopu likvidēšanu, lai grūtajā situācijā iegūtu kādu atbalstu un tā mēģinātu šos trīs mēnešus izdzīvot.
"Taču pēc trīs mēnešiem jau tā situācija nebūs labāka. Jo tās tukšās vietas aizpildīs lielās saimniecības," norādīja Kalniņš.
Kopumā, lai samazinātu Krievijas embargo negatīvo ietekmi, Latvijas piena ražotājiem līdz šim izmaksāts valsts un ES atbalsts 28 miljonu eiro apmērā.
