Piena pārstrādes uzņēmums un siera ražotne ‘’Latvian Dairy’’ zemniekiem kopumā esot parādā 2,7 miljonus eiro par savākto pienu pērnā gada nogalē. Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane norāda, ka zemniekiem tie ir lieli zaudējumi, turklāt uzņēmums marta sākumā piedāvājis atmaksāt vien nelielu daļu parāda, kam piena lopkopji nepiekrīt:
''Viņu priekšlikums ir samaksāt mums 21%, tas ir spļāviens, tas ir PVN, ko kooperatīvi jau paši samaksājuši no saviem līdzekļiem. Viņi mums skaidro situāciju tikai no savu problēmu viedokļa, un neviens neko nav zinājis, ka realitātē kombināts ir tādā stāvoklī. Dīvaini ir tas, ka sākotnēji viņi kopējo parādu lēsa 1,7 miljonu eiro apmērā, bet 5. martā viņi jau nosauca 2,7 miljonu eiro summu. Tas ir dīvaini, no kurienes pēkšņi parādījās vēl parādnieki.''
Kooperatīvs "Baltais ceļš" jau gada sākumā bija vērsies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar pieteikumu atzīt "Latvian Dairy" par maksātnespējīgu. Tiesa lēma procesu apturēt pieteikumā pret piena kombinātu, līdz tiek pieņemts nolēmums "Latvian Dairy" tiesiskās aizsardzības procesa lietā.
Sazvanītais ''Latvian Dairy'' piesaistītais jurists Valdis Levkāns situāciju komentēt nebija tiesīgs, savukārt piena pārstrādes uzņēmuma pašreizējā prokūriste no Ukrainas Natālija Baranovska uz Latvijas Radio zvaniem un ziņām neatbild.
Smagāk cietušie kooperatīvi ir ''Piena loģistika'', ''Drusti'', ''Baltais ceļš'', ''Pienene'' un citi. Piemēram, kooperatīvam ''Māršava'' par piegādāto pienu nav samaksāti 300 tūkstoši eiro, kas atsauksies uz 60 saimniecību ienākumiem. Līdz ar pirmajām aizdomām par norēķinu problēmām "Māršava" sadarbību ar ''Latvian Dairy'' pārtrauca. Taču kooperatīva vadītājs Jānis Auziņš arī apstiprina, ka iepriekš sadarbība bijusi laba.
Šobrīd zemniekiem sliktākais iespējamais scenārijs ir "Latvian Dairy" bankrots.
''Tagad viņiem ir dots laiks tiesiskās aizsardzības plāna izstrādei un vienoties ar kreditoriem, tie šobrīd esam mēs – visi zemnieki, kam ''Latvian Dairy'' ir parādā naudu. Sarunas notiek, pāris reizes esam tikušies, bet piedāvājumi ir mums neapmierinoši. Es arī nesaprotu, kā tik pēkšņi šī situācija ir radusies, jo siers tika saražots un gāja tirgū, noliktavās tas nepalika. Mums ir lielas aizdomas, ka tur notikusi kaut kāda krāpšanās un uzņēmums tādā situācijā apzināti novests. Sanāk, ka tie, kas tagad gatavi runāt un kaut ko ar mums atjaunot, tajā ražotnē ir investori, bet īpašnieki un tā firma ir reģistrēta Kiprā kā ārzonas," klāsta Auziņš.
''Latvian Dairy'' piena kombināta pārstāvji zemniekus, kam uzņēmums parādā lielākās summas tieši šodien uzaicinājuši vizītē uz ražotni, lai vairāk skaidrotu ekonomiskos iemeslus situācijai un piedāvātu kādu sadarbību, iespējams, kopīgi iesaistīties uzņēmuma vadībā. Mirdza Feldmane vērtē, ka tas nozīmē, ka lauksaimniekiem parāds, visticamāk, netiks atdots:
''Pats kombināts mums skaidro, ka bijusi augsta piena iepirkuma cena un gatavajai produkcijai savukārt cena bija kritusies un līdz ar to bija zaudējumi. Taču bizness ir bizness, tā jau nevar būt, ka tikai pusotra mēneša laikā var izveidoties 2,7 miljoni kopējais parāds. No kooperatīvu asociācijas puses ir uzrakstīta vēstule ''Latvian Dairy'', ka mēs pieprasām, lai uzņēmumu pārbaudītu Latvijas zvērinātais revidents un iesniegsim papīrus Ekonomikas policijai, jo daudzi kooperatīvi uzskata, ka šī ir krāpšana lielos apmēros. Taču tas jāskaidro tad policijai.''
Feldmane secina, ka teju vienīgā garantija, kā kooperatīvi Latvijā var aizsargāt savus zemniekus piena nozarē, ir slēgt līgumus ar priekšapmaksu.
"Latvian Dairy" tika reģistrēts 2015.gadā, un uzņēmums pieder Kiprā reģistrētai kompānijai ("Goforth Limited" (87,65%)) un trim Ukrainas pilsoņiem.
"Firmas.lv" dati liecina, ka 2018.gada 26.janvārī "Latvian Dairy" bija nodokļu parādi 14 928 eiro apmērā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2016.gadā "Latvian Dairy" strādāja ar 3,58 miljonu eiro apgrozījumu un 49 686 eiro peļņu. Uzņēmums ražoja "Akkawi" sieru pienotavā Sērenes pagastā Jaunjelgavas novadā.
