Krievija sankcijas pret ES pārtikas ražotājiem pagarinājusi vēl par vienu gadu. Tiesa, piena sektorā strādājošie to neuzskata par triecienu, jo kopš embargo sākuma pagājis teju gads, un uzņēmumi ieguldījuši daudz darba citu tirgu meklēšanā.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks atzina, ka pagarinājums nav negaidīts Krievijas solis, un Latvijas piena produkcijas ražotāji nebūt negaidot brīdi, kad šajā nestabilajā tirgū varēs atgriezties.
"Daļēji esam pārorientējušies. Protams, ka konkurence saasinās, paralēli vēl bija [piena] kvotu atcelšanas brīdis un piena apjoms pieauga. Līdz ar to bija jāstrādā uz pilnīgi citiem noteikumiem un mēs ar to rēķināmies," teica Šolks, norādot, ka tiek strādāts pie eksporta tirgu paplašināšanas - iekļūšanas neprognozējamajā Ķīnas un citos tirgos.
Savukārt dārzeņu audzētājiem pārorientēšanās norit sarežģītāk, jo svaigu produkciju eksportēt uz tālākām valstīm ir mazāk iespēju.
Dārzeņu audzētāju kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" vadītāja Edīte Strazdiņa vēl norāda, ka embargo pagarinājums par gadu nozīmē arī to, ka nebeigsies importa dārzeņu ienākšana vietējā tirgū.
Patērētājus sagaida joprojām zemas cenas dārzeņiem, bet vienlaikus darbaspēkam dārzeņu sektorā apstākļi var pasliktināties.
Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe secina, ka ar embargo pagarinājumu konkurence vietējā tirgū un citu tirgu meklējumos tikai palielināsies.
Krievija bijis gana nozīmīgs tirgus Latvijas ekonomikai - pagājušajā gadā tie bijuši 30% no kopējās eksporta vērtības jeb aptuveni 650 miljoni eiro. Turklāt zaudējumos nav ierēķināts nupat noteiktais aizliegums zivju konservu eksportam uz Krieviju. Gulbes ieskatā vairāk jāstrādā, lai Latvijai izcīnītu lielāku palīdzību no ES.
Par pārtikas nozari atbildīgā Zemkopības ministrija sola turpināt konsultācijas ar Eiropas Komisiju par iespējamiem atbalsta pasākumiem Latvijas pārtikas ražotājiem.
Vienlaikus Krievijas medijos neoficiāli izskanējusi informācija, ka sankciju saraksts varētu pagarināties, nosakot aizliegumu ziedu un šokolādes importam no ES.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien, 24.jūnijā, parakstīja rīkojumu, ar kuru par gadu pagarināja liegumu ievest virkni pārtikas produktu no valstīm, kas vērsušās pret Krieviju ar sankcijām.
Sankcijas pret Krieviju ES kopā ar ASV, Kanādu, Austrāliju un Japānu, kā arī Norvēģiju un Šveici ieviesa pērn pēc Krieviju atbalstošo kaujinieku iebrukuma Austrumukrainā un Krimas aneksijas, kā arī "Malaysian Airlines" lidmašīnas notriekšanas.
Toreiz ES sankcijas ieviesa uz gadu. Krievija uz šīm sankcijām atbildēja, liedzot no šīm valstīm ievest pārtikas produktus.
Šogad jūnijā ES nolēmusi pagarināt sankcijas pret Krieviju vēl par pusgadu – līdz 2016.gada janvāra beigām.
