Sadaļas Sadaļas

Ārpus Rīgas

Gulbenes novadā draud samazināt sabiedriskā transporta maršrutu skaitu

Ārpus Rīgas

''Ziemeļlatvijas'' galvenā redaktore Ingūna Johansone par darbaspēka piesaisti Igaunijā

Piena pārstādes uzņēmums "Baltic Dairy Board" martā pārtrauks regulāri iepirkt pienu

Piena pārstādes uzņēmums «Baltic Dairy Board» martā pārtrauks regulāri iepirkt pienu no zemniekiem

Bauskas piena pārstādes uzņēmums "Baltic Dairy Board" pārtrauks regulāri iepirkt svaigpienu no zemniekiem. Lēmums pieņemts, jo ražotnē plānots pāriet uz citādāku produktu kategoriju, ko pamatā saražo ar citām izejvielām, teikts uzņēmuma oficiālajā paziņojumā. Tikmēr atsevišķiem piena lopkopjiem tas ne vien sarežģī jaunu partneru meklējumus, bet piena pārstrādes uzņēmums kopš decembra nav arī izmaksājis jau nodotā piena naudu un nesniedz zemniekiem atbildes par parāda atmaksas termiņiem.

Piena pārstādes uzņēmums "Baltic Dairy Board" paziņojis, ka no marta pārtrauks regulāri iepirkt svaigpienu no zemniekiem. Uzņēmums vien bildis, ka nākotnē plānots koncentrēties uz biotehnoloģisku produktu ražošanu. Tostarp sīrupa un pulvera veidā, kur pamatā tiek izmantotas citas izejvielas. Lēmums īpaši ietekmēs tos zemniekus, kas iepriekš teju 100% piena apjoma nodevuši šim kombinātam. To vidū arī Aizputes piena lopkopis Andrejs Silenieks, kas Bauskā dienā nodevis ap četrām tonnām piena. Pērnā gada līgums bijis līdz decembra beigām, taču uzņēmums arvien zemniekam nav izmaksājis līgumā noteikto pēdējo naudu par jau nodoto pienu:

''Pērn līdz novembrim viss bija skaisti, un es domāju, ka neko nemainīšu un varēšu turpināt nodot pienu Bauskas kombinātam "Baltic Dairy Board". Taču decembrī, janvārī un februārī ir tikai problēmas ar viņiem. Jau trīs dekādes neesmu saņēmis samaksu par nodoto pienu. Pēc mūsu līguma vēl trīs reizes vajadzēja būt naudai - 16. decembrī, 2. janvārī un 16. janvārī, bet neko tamlīdzīgu savā kontā neesmu ieraudzījis. Kopējā summa, ko uzņēmums man ir parādā, ir ap 70 tūkstošiem eiro. Tas nav normāli – kā uzņēmumam ir kaut kādas problēmas, tā zemniekiem vienkārši kavē maksājumu. Ja kombināts grib strādāt nozarē un rodas problēmas, lai risina un ņem aizņēmumu, un maksā par paņemto pienu, jo arī mums, zemniekiem, taču ir savas saistības un maksājumi, mēs rēķināmies ar tām naudām par padarīto.''

Par to, ka "Baltic Dairy Board" mainīs darbību, zemnieks sapratis jau pērn pārrunās par jaunu līgumu šim gadam.

Taču, tā kā piena cena un kombinātam vajadzīgais apjoms samazināts, lopkopis vairs tur pienu neplāno nodot. Savukārt par parāda atmaksu no uzņēmuma neesot nekādu atbilžu.

''Tagad tajā uzņēmumā ir cirks, neviens neceļ klausules, un viņi visos veidos ir pārstājuši kontaktēties ar zemniekiem. Es pat nezinu, kā iespējams ar viņiem tagad sarunāties. Un tā jau ir viņu izvēle, ko viņi darīs tālāk ar piena pārstrādi; ja viņiem ir izdevīgāk vairs nākotnē nepieņemt pienu, tad tas ir viņu lēmums. Taču vispirms ir jāsamaksā parādi,'' uzskata Silenieks.

''Zemnieku saeimā'' apstiprina, ka ir vēl citi zemnieki, kam ar uzņēmumu ir līdzīgas problēmas. Latvijas Radio izdevās sazvanīt " Baltic Dairy Board" valdes priekšsēdētāju Kasparu Kazāku, taču situāciju komentēt viņš atteicās:

''Es negribu komentēt, un jūsu zvans ir nelaikā. Mēs uzrakstījām oficiālu paziņojumu biržai "Nasdaq Riga", un tur viss ir saprotams. Pārejas momentā mēs nevēlamies sniegt komentārus, jo tas nebūs nevienam izdevīgi, arī mūsu plāniem un tā.''

Kazāks arī minēja, ka līdz šim ražotos piena un sūkalu produktus ražos tikai tad, ja būs pasūtījums, un tad arī meklēs, no kā iegādāt pienu.

Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas vadītāja Ieva Rutkovska vērtē, ka vēl vienas rūpnīcas izstāšanās no svaigpiena iepirkšanas iespaidos ikvienu piena lopkopi.

''Šajā gadījumā ir skumīgi, ka uzņēmums izstājās no spēles un atstāj šos cilvēkus pagaidām ar zaudējumiem un neziņu. Tāpat skumīgi, ka mēs nezinām tos iemeslus, kāpēc tā ir noticis. Ja palūkojamies atpakaļ, tad šis uzņēmums atjaunoja ražotni Bauskā kā cerību stars, jo ražos citādāku produkciju Latvijā, kuru eksportēs. Un Latvijā, lai risinātu piena pārprodukcijas jautājumu, vienmēr diskutēts par to, ka ļoti nepieciešams stiprināt eksportu, un tagad, tam piena apjomam paliekot arī Latvijā, tas sabiezinās krāsas visiem piena zemniekiem. Un tas jau ir jūtams nozarē, jo svaigpiens paliek pāri,'' klāsta Rutkovska.

Jaunuzceltā rūpnīca Bauskā ražošanu sāka tikai 2016.gada janvārī. Piena pārstrādes uzņēmuma "Baltic Dairy Board" oficiālajā paziņojumā nedēļas sākumā vēl teikts, ka sešu mēnešu pārejas posmā paredzams apgrozījuma kritums un darbinieku skaita samazināšanās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt