Šobrīd piena pārstrādātāji atduras pret zemo industriālo produktu cenām, bet zemnieki atduras pret zemajām piena iepirkuma cenām un bažījas, ka kvotu atcelšanas brīdī tās varētu vēl nokrist.
Vēl pirms gada zemnieki pakāpeniski arvien modernizējuši saimniecības, lai varētu kāpināt ražošanu pēc kvotu atcelšanas, bet tagad aktuāls jautājums ir, vai pienu un tā produkciju būs kur liekt, ņemot vērā klāt nākušos Krievijas embargo apstākļus.
Latvijas Piena ražotāju asociācijas vadītāja Ieva Alpa skaidro, ka zemnieki pienu saražo vairāk, nekā pārstrādei nepieciešams, taču kopumā pienu ir, kur nodot, sāpīgs jautājums ir tikai cena. Svaigpiena iepirkuma cena svārstoties no 17 līdz 24 eirocentiem par kilogramu.
„Ja mēs būtu zinājuši pirms diviem gadiem, piemēram, ka kvotas netiks atceltas, es domāju būtu pavisam cita situācija visā Eiropā un piena cenas nebūtu tādas, kā ir. Loģiski, ka visi jau ilgu laiku gatavojas šim brīdim un kāpinājuši ražošanas, lai būtu pēc iespējas konkurētspējīgāki. Un sanācis ir tā, kā ir,” saka Alpa.
„Tie, kas ir vairāk centušies, nebija rēķinājušies ar Krievijas embargo un ka cenas būs tik zemas jau pirms kvotu atcelšanas, un tas rada problēmas. Taču atpakaļceļa nav, kvotas atcels, un katram jācenšas noturēt degunu virs ūdens, kas nevarēs - tie nevarēs. Mēs ceram arī uz atbalstu, protams,” atzīst Alpa.
Piena pārstrādes uzņēmumi gan ir atvērti risinājuma meklējumiem, apstiprina Linards Selivanovičs no Tukuma puses zemnieku saimniecības „Vārpa”, kur ir 300 slaucamo govju ganāmpulks fermā. Saimniecība arī modernizēta pēdējos gados - veidota jaunlopu ferma, strādāts ar ģenētiku. Viņaprāt, Latvijā kopumā piena ražotāji jau šobrīd saražo teju maksimumu.
„Nav jau tā, ka pienu neņem, nav piemēru, ka kādam piens grāvī jālej, jautājums ir tikai, par kādu cenu to iepērk un, ja pēc kvotu atcelšanas piena būs vairāk, pēc loģikas - svaigpiena cena kritīs vēl vairāk,” saka Selivanovičs.
„Latvijā kvotu atcelšana vienkārši psiholoģiski ietekmēs nozari, visi gaidīs, kas nu būs. Taču, manuprāt, Latvija jau šobrīd ražo tuvu maksimumam, ir dzirdēti piemēri, ka kāds kaut ko gaida, kad varēs iepirkt vēl govis un palielināt izslaukumu, taču jau esošajā kvotu sistēmā Latvija ražo 99%, un pēc kvotu brīvlaišanas uzreiz piena vairāk nebūs,” prognozē Selivanovičs.
Zemnieks uzskata, ka pēc kvotu sistēmas atcelšanas izdzīvos tās saimniecības, kā arī to valstu piena nozares kopumā, kur visi iesaistītie pārstrādātāji, tirgotāji un ražotāji kopumā strādās efektīvāk. Piena lopkopis Juris Cīrulis atzīst, ka zemās cenas dēļ nozarē daudzi veikuši dažādus pasākumus un piena izslaukuma kritums ir sagaidāms arī tuvākajā laikā.
„Kvotu sistēma ļāvusi veģetēt daudziem tirgus spēlētājiem, un tāpēc vien iekšējā konkurence šeit ir pavāja. Ja tu vari izturēt sešus mēnešus pie šīm zemajām cenām, tad tu esi konkurētspējīgs. Cits algoritms ir, ko saka Eiropas analītiķi, ka uz vienu strādājošo jābūt 500 tonnām piena, tas ir 100 govju ganāmpulkā, tie ir skarbie nākotnes izdzīvošanas vīzijas attēli. Savukārt viena no rokas bremzēm, kas piensaimniecībā Latvijā mūs velk uz leju, ir sadrumstalotā pārstrādātāju struktūra,” uzskata Cīrulis.
Savukārt Piensaimnieku centrālā savienība norāda, ka tieši piena ražotāju saimniecību skaits nav pietiekami koncentrēts, to ir ap 10 000, bet Igaunijā to pašu piena daudzumu, ko Latvijā, saražo mazāks skaits - aptuveni 800 saimniecības.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks skaidro, ka pēc kvotu sistēmas atcelšanas agrāk vai vēlāk situācija noregulēsies, taču sākumā neskaidrību netrūks.
Viņš klāsta, ka šobrīd vēl nevar pateikt, vai cena augs vai kritīs tikai kvotu atcelšanas dēļ. Nevar arī prognozēt, kā reaģēs Eiropa, bet ir skaidrs, ka nākamajā dienā vai mēnesī pēc kvotu atcelšanas piena apjoms nepieaugs, jo ražošanas apjomus nevar mainīt īsā laikā, tam var gatavoties pakāpeniski, kā to darīja gan Latvijas, gan Eiropas Savienības valstu zemnieki.
Papildus saražotais piens agri vai vēlu ieplūdis tirgū, un tirgus arī regulēs cenu un nepieciešamo daudzumu. Savukārt Latvijas piena pārstrādātāju jaudas nevarētu radīt problēmas, jo pašlaik visi kopumā ik dienu pārstrādā 1500 tonnas piena, bet var pārstrādāt vairāk nekā 2000 tonnu, līdz ar to „jaudas dēļ nedraud nekas, kas var ierobežot piena izejvielas pieņemšanu”, stāsta Šolks.
Runājot par jaunu tirgu meklēšanu, Ķīnas tirgū lielāki piena pārstrādātāji varētu pārdot ap 400 tonnām dienā un atsevišķi lielākie uzņēmumi to varētu sākt darīt aprīlī.
Zemnieks no Gulbenes novada saimniecības „Lejaszosēni” Jānis Jēgers vērtē, ka sākumā, atceļot kvotas, būs grūtāk, taču pozitīvs faktors ir tas, ka kopumā pasaulē pieprasījums pēc piena produkcijas pieaug.
„Uz 2020. gadu piena pieprasījums būs krietni lielāks nekā piedāvājums, bet jautājums - vai vienkārši mēs, zemnieki, šeit spēsim izdzīvot tik ilgi, lai to gadu piena nozarē sagaidītu,” saka Jēgers.
Tāpēc zemnieks arī arvien cer uz Zemkopības ministrijas un pārstrādātāju aktīvāku rīcību jaunu tirgu apgūšanā, lai kompensētu Krievijas tirgus aizvēršanos. Vēl piena ražotājs fermas „Lācīši” saimnieks Staņislavs Gžibovskis piebilda, ka krīzes nozarē ir cikliskas un risinājumu meklējumos nozarei vairāk jāsadarbojas
Viņš skaidro - jo zemāki izslaukumi, jo lielākas pašizmaksas, tāpēc saimniecībām jādomā par optimizēšanu, kā samazināt izmaksas. „Krīze jāpārdzīvo, krīzes bija, ir un būs, jādomā kopā, kā tās pārvarēt,” saka Gžibovskis.
Zemniekiem piederošajā Latvijas piena rūpnīcā patlaban aizpilda 50% piena pārstrādes jaudas, un pēc Krievijas sankciju spēkā stāšanās tur ražo tikai sieru, bet industriālos produktus neražo. Kvotu atcelšanas dēļ pagaidām piena daudzums uzņēmumā nepieaug, un arī pavasarī krasu pieaugumu neprognozē. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra stāsta, lai arī pārstrādes kapacitāte ir liela, problēma ir tieši ar to, vai ir kur un par kādu cenu varēs pārdot gala produkciju.
„Mēs vidēji pārstrādājam 150 tonnas dienā un varētu vēl vairāk nekā uz pusi palielināt šo rādītāju. Mūsu jaudas rēķinātas uz 400 tonnām dienām. Pagaidām visa pārstrāde norit siera ražošanā, bet ja industriālo produktu tirgus atveras, varam izmantot visu jaudu. Taču ļoti svarīga ir cena, un šobrīd cena ir ļoti slikta, un mēs nevaram atļauties šo pienu pārstrādāt uz industriālajiem produktiem, jo tad, ja mēs par esošo produktu cenu pārdotu industriālos produktus, tad zemniekiem varētu maksāt tikai 16 centus,” skaidro Skudra.
Tāpat Skudra piekrīt iepriekš zemnieku minētajam sadarbības trūkumam piena nozarei kopumā, jo viņas ieskatā pārstrādes uzņēmumi Latvijā ir vāji, to stiprināšanā darīts par maz.
Latvijā vairāk atbalstīti piena zemniekiem, bet nav domāts par piena nozari kopumā, nav vienotas piena nozares stratēģijas, norāda Skudra.
Šogad piena kvotas sistēmu atceļ visā Eiropas Savienībā un kārtējais kvotas gads noslēgsies 31.martā, kad tiks atvērts piena kā izejvielas brīvais tirgus.
