Piena lopkopji neizpratnē par EK atbalsta trūkumu nozarei Baltijā

Krievijas noteiktais embargo vislielāko negatīvo iespaidu atstāj uz Latvijas piensaimniecību. Piena pārstrādes jaudas Latvijā esot pietiekamas, tāpat atsevišķi zemnieki atraduši iespēju svaigpienu nodot Baltkrievijas kombinātos. Taču daudziem piena ražotājiem piena cena septembrī jau noslīdējusi zem pašizmaksas. 

Zemnieki atzīst, ka smagākais būs nākamais mēnesis, turklāt ietaupīt šajā saimniekošanā tikpat kā neesot iespējams. Lai arī nacionālā līmenī atrasti atsevišķi risinājumi zemnieku atbalstam, piena lopkopji ir neizpratnē par Eiropas atbalsta trūkumu.  

Rūjienas puses saimniecībā ''Ceriņi'' ir aptuveni 200 slaucamās govis, tās saimnieks Aldis Kļaviņš Latvijas Radio stāstīja, ka sankciju dēļ jau nākas strādāt zem pašizmaksas. Pirms Krievijas embargo svaigpiena cena bijusi 30 centi kilogramā, tagad septembrī tā nokritusi pat līdz 17 centiem. Par peļņu šajos apstākļos saimnieks nemaz nerunā, taču atzinat, ka sāpīgs jautājums ir norēķinu kavēšana. Turklāt šajā nozarē īsti nav uz kā taupīt, un arī pēdējais kvotu gads situāciju sarežģī.

Lai varētu ražot lētāku pienu, jāražo vairāk, bet es vairāk nevaru ražot,  jo tad es pārsniegšu kvotu. Govs apēd tik, cik viņa apēd. Citi saka, ka var taupīt uz ēdināšanu, kaut ko nedosim, bet uz tā ietaupīt nevar. Var ietaupīt, uzlabojot menedžmentu, sīki rēķinot. Ja mēs nevaram taupīt, nākamais -  sākam ēst sevi no otrā gala nost,” klāstīja saimnieks.

Pagaidām piena lopkopis gan nolikvidējis aptuveni 10% lopu, kuri nav bijuši perspektīvi. Kļaviņš atzina, ka Eiropas atbalstu piena zemniekiem vajag pēc iespējas ātrāk, ar solīto piemaksu no valsts būšot par maz.

Līdz pašizmaksai varam pievilkt, ja mums kaut ko piemaksā. Kādu brītiņu var dzīvot zem pašizmaksas, sevi apēdot, bet cik ilgi...” vaicā Kļaviņš.

Saimniecība pienu pārstrādei nodod „Valmieras piena kombinātam”. Kļaviņš secina, ka pagaidām jaudas pārstrādātājiem pietiek un pienu grāvī nevajagot liet. Tiesa gan, pirms Krievijas embargo vietējie ražotāji aptuveni 30% piena pārstrādei nodeva Lietuvas kombinātos. Taču Piena ražotāju asociācijas vadītāja Iva Alpa-Eizenberga stāsta, ka arī šajos apstākļos vietējiem pārstrādātājiem jaudas pietiekot, turklāt zemnieki meklē arī citus ceļus.

Tie, kuri nevarēja nodot Lietuvā, īslaicīgi nodeva Latvijas kombinātos par zemām cenām, ir arī informācija, ka atsevišķi piena loģistikas uzņēmumi ved pienu uz Baltkrieviju, taču tad pienam jābūt pasterizētam, kas sadārdzina izmaksas, un zemnieks atkal nesaņem pietiekamu naudasu, lai var norēķināties ar piegādātājiem, samaksāt algas,” stāstīja Alpa-Eizenberga.

Viens no atbalsta mehānismiem sankcijās cietušajiem piena ražotājiem nacionālā līmenī ir valdības piešķirtie seši miljoni eiro septembrī un oktobrī piena pašizmaksas un saņemtās piena cenas starpības segšanai. Reāli tie būšot 23 eiro uz govi mēnesī, bet asociācija rēķina, ka minimālais nepieciešamais būtu vismaz 67 eiro. Tādēļ Eiropas atbalsts ir īpaši nepieciešams

Zemnieki cerējuši uz tikpat ātru Eiropas Komisijas darbību un krīzes fonda atvēršanu piensaimniekiem Baltijā, kā tas bija izdarīts ar dārzeņu audzētājiem, bet diemžēl tas nenotika.

Piena nozares pārstāvji ceturtdien plāno pārrunāt iespējamo ES atbalstu ar Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāru Dačanu Čološu, kas ceturtdien apmeklē Rīgu.

Jau ziņots, ka Krievijas valdība 7.augustā nolēma uz gadu noteikt pilnīgu embargo lielākās daļas pārtikas produktu importam no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas, reaģējot uz to, ka šīs valstis ir noteikušas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās agresiju Ukrainā. Līdz ar noieta tirgus zaudēšanu krita piena iepirkšanas cenas.

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas iniciatīvu par valsts atbalstu ciltsdarbiem, lai kompensētu piensaimniecības jomai zaudējumus, kas radušies saistībā ar Krievijas noteikto embargo pārtikas importam. Atbalstam septembrī un oktobrī piešķirti seši miljoni eiro, nauda piešķirta tikai diviem mēnešiem, bet līdz šim izskanējusī zaudējumu summa –13,9 miljoni eiro – aprēķināta līdz gada beigām. Oktobra otrajā pusē ZM sniegs valdībai ziņojumu par situāciju nozarē, un tad arī varēs lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu, ja tas būs nepieciešams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti