Krīzi piena lopkopējiem rada pārstrādes kombinātu darbības pārtraukšana. Pēdējo krīzi vairākiem Vecumnieku novada zemniekiem radījis uzņēmums ''Baltic Dairy Board'', kas pienu vairs nepieņem, bet zemniekiem palicis parādā tūkstošiem eiro. Juzdamies bezspēcīgi, vairāki saimnieki lopu skaitu samazinājuši vai tos pat pilnībā likvidējuši.
Stelpes pagasta zemnieku saimniecībā ''Berķi'' jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem galvenā un vienīgā nodarbošanās ir piena lopkopība. Kā nosmej saimniecības pārvaldnieks Gundars Štelfs, starp nebeidzamajām krīzēm esot bijuši arī daži saules stariņi, bet tas noteikti neesot šis gads.
“''Baltic Dairy Board'', kuram mēs nodevām pienu, palika parādā labu summu. Naudas līdzekļu nebija un bija jāatvadās no daļas ganāmpulka, lai varētu izdzīvot pārējais,” stāsta Gundars Štelfs.
Pašā karstākajā darba laikā saimniecība palikusi bez iespējām saremontēt tehniku un atjaunot zālājus, jo uzkrājies nodokļu parāds un Valsts ieņēmumu dienests (VID) kontu bloķējis, rakstiski nepaziņojot par atteikumu atlikt nodokļu maksājumus.
VID skaidro, ka saņemt atbildes papīra formātā varot, bet par to esot iepriekš jāpaziņo. Savukārt komentēt, kāpēc saimniecībai atteikta nodokļu atlikšana, neļaujot likums.
''Madaru'' saimniece Anita Smilškalne stāsta, ka no līdzīgām problēmām izbēgusi vien tāpēc, ka lopkopība neesot vienīgā nodarbošanās. Tagad gan mērs esot pilns un nolemts govis likvidēt.
“Ministra kungs izteicās, ka vajagot izvēlēties partnerus sadarbības tādus, lai nebūtu jāzaudē, bet mēs jau nekad nezinām, kāds partneris nāks. Zemnieki ir izbaudījuši gan ''Latvijas pienu'', gan šobrīd ''BDB'', gan ''Daugava'', gan ''Bauska”..” norādīja Smilškalne.
Ar katru krīzi piena lopkopības saimniecības novadā samazinoties, un pašreiz tādas palikušas vien nedaudz vairāk nekā desmit. Zemnieki arī īsti vairs necer atgūt naudu par nodoto pienu, jo jūtas beztiesiski.
Pašreiz piena kombināts iesniedzis prasību par tiesisko aizsardzību, un tas nozīmē, ka viss vēl nav zaudēts, tomēr, lai ko panāktu, esot jāatmet viensētnieku sindroms.
Lauku konsultācijas un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimmermanis norāda, ka pašlaik ir apņemšanās, ka kombināts visus parādus nomaksās, tā kā jāskatās un jāseko līdzi, un zemniekiem noteikti ir jāizvirza kāds pārstāvis, kurš runā visu vārdā.
“Nevis iet katram pašam par sevi runāt, jo kopumā tās summas ir ievērojamas, un parādi nav tikai zemniekiem,” sacīja Cimmermanis.
Jaunuzceltā rūpnīca Bauskā svaigpiena iepirkšanu pārtraukusi šā gada martā, bet zemnieki savu naudu nav saņēmuši arī par janvāri un februāri.
