Piena iepirkuma cenas kooperatīviem samazinājuši divi lielie pārstrādes uzņēmumi – “Latvijas piens” un “Rīgas piena kombināts”.
Neraugoties uz iepirkuma cenu samazinājumu, veikalos piena produktu cenas palikušas līdzšinējās.
Norāda uz kraso kritumu
Piena kooperatīvi ārkārtas sēdē pārrunāja piena iepirkuma cenas kraso kritumu šomēnes par pieciem līdz septiņiem centiem. Tāds cenas samazinājums zemniekiem ir pārāk pēkšņs un rada lielus zaudējumus.
Sanāksmes laikā atsevišķi zemnieki pieļāva iespēju, ka būs spiesti likvidēt ganāmpulkus, tāpat kooperatīvu pārstāvji norādīja uz Eiropas investīciju projektu un banku saistību izpildes problēmām, ja ikmēneša ienākumi jeb piena naudas krietni pazeminās.
Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane norādīja, ka lielie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi esot vienlaicīgi samazinājuši iepirkuma cenu. Tādēļ viņa pieļauj, ka piena pārstrādātāji par to vienojušies.
Zemnieku kooperatīvi neizslēdz iespēju arī par ilgtermiņa sadarbības partneru meklēšanu ārpus Latvijas.
“Pašreiz notiek sarunas ar Poliju. Tur ir divi jauni pārstrādes uzņēmumi, gribam slēgt uz ilgtermiņu līgumus.
Zemniekiem apnikušas šūpoles – turēt lopus vai ne,” sacīja Feldmane.
Tomēr sēdes laikā puses vienojās jautājumu vēl censties kopīgi risināt ar vietējo pārstrādes sektoru.
Sarukums tikai kooperatīviem?
Šobrīd grūti pateikt, vai piena iepirkuma cena samazināta visiem piensaimniekiem vai tikai kooperatīviem. Vairāki zemnieki, kuri gan kameras priekšā runāt nevēlas, atklāj – cenu lejupslīde viņus nav skārusi. Tikmēr Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā pauž, ka pārstrādes uzņēmumi piena cenu samazinājuši vienlaicīgi visiem kooperatīviem.
Tāpēc zemniekiem ir bažas, ka krīze varētu būt pārstrādes uzņēmumu stratēģija, lai grautu kooperatīvus, mazinātu to ietekmi un izjauktu apvienošanās procesu.
“Šobrīd [Jāņa] Šolka pārstāvētajās sarunās dzirdams, ka kooperatīvi nenoteiks piena cenu. Jā, viņi nenoteiks, noteiks saimnieks, kurš sāks domāt. Un, ja tie saimnieki sāks aizvien vairāk domāt un veidot iespējas skatīties, cik daudz miljonus kopā mēs zaudējam, tas varbūt arī izmainīs šo situāciju,” norāda Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Rutkovska.
““Latvijas pienam” ir daudz piena ražotāju, ar kuriem mēs esam noslēguši ilgtermiņa līgumus. Es domāju, ka viņi ir arī apmierināti ar sadarbību. To troksni ceļ nelieli piena uzpircēji, es viņus gribētu nosaukt par spekulantiem – tie, kas pienu uzpērk Latvijā un pārdod to tālāk. Tie jau ceļ skandālu. Viņiem ir samazinājusies tā cena,” pauž SIA “Latvijas piens” valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods.
Ministrija: Augstās cenas – papildu bonuss
Tikmēr piena pārstrādātāji uzsver, ka pasaules tirgus kontekstā piena iepirkumu cenas lejupslīde ir neizbēgama un tas, vai uzņēmumi samazinās cenas ar vienu rāvienu par septiņiem centiem vai pamazām pa diviem centiem, ir tikai laika jautājums.
Zemkopības ministrijas speciālists Zigmārs Ķikāns, vērtējot ilgtermiņa cenu datus, norādīja, ka piena cenas svārstības ir bijušas un būs vienmēr: “Mums tikai 2017.gada ziemā un 2013. un 2014.gadu mijā bija tik augsta piena cena. Mums nekad tik augsta piena iepirkuma cena kā pagājušā gada beigās nav bijusi. Tā ka būtībā varam teikt, ka 33 centi par kilogramu nav mūsu vidējā piena iepirkuma cena Latvijā. Vidējā cena ir robežās no 25 līdz 30 centiem Latvijā.
Ja mums ir cenu pīķi, tad mums tas jāuztver kā papildu bonuss.
Skaidrs, ka cenu svārstības nav tikai šobrīd un tādas atkārtosies nākotnē. Un jādomā par instrumentiem, lai mēs šos riskus spētu pārdzīvot.”
Tirgus situācija?
Otrdien, 9.janvārī, pie kopējā galda Piensaimnieku centrālā savienība nebija aicināta, norādīja savienības vadītājs Jānis Šolks.
Viņš arī noraida piena kooperatīvu pārmetumus, jo cenas svārstības diktējot tikai tirgus situācija: “Nekādas mistiskās vienošanās, par ko runāja Feldmanes kundze. Kategoriski noliedzu. Zinu, ka nav bijis un pat nav iespējams, arī nav pat nevienas pazīmes. Mums jāmāk uzkrāt resursi tajā brīdī, kad ir labvēlīga situācija, kā tas bija pēdējā gada laikā. Un jāsavelk josta un jāmāk izdzīvot, kad ir kritums tirgū. Ja paskatāmies,
tas bija gaidāms, jo zinājām, ka kopš vasaras otras puses situācija piena nozarē sāka mainīties.
Pirmā pazīme, ka sāka samazināties industriālo piena produktu cenas, izņemot sviestu.”
Piena iepirkuma cena Latvijā pērnā gada beigās bija aptuveni 32 centi, kamēr vidēji Eiropā par kilogramu piena zemnieki saņēma 37,5 centus. Līdz ar industriālo piena produktu, kā sausā vājpiena, saldā krējuma un siera cenu kritumu pasaulē, Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi strauji samazinājuši piena iepirkuma cenu.
Piensaimnieki gan to apšauba, jo saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem industriālo produktu eksports pēdējo trīs gadu laikā ievērojami samazinājies, līdz ar to ir šaubas, vai šo produktu cenām tik ļoti vajadzētu ietekmēt piena iepirkuma cenu Latvijā.
“Latvijas pārstrādei piena cena nebūtu jālaiž vēl tik strauji lejā, jo liela daļa piena paliek vietējā tirgū.
Līdz ar to šobrīd mēs vienkārši skatāmies, ko dara citi. Tieši tas pats, kas notika ar embargo. Mums patērētājs ir ļoti brīnišķīgs, jo no Latvijā ražotā piena lielu daļu piena ēd vietējais par ļoti labu cenu,” norāda Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Rutkovska.
Uz kooperatīvu sanāksmi gan tomēr bija ieradies kombināta “Latvijas piens” vadītājs Jānis Vaivods, kurš savukārt aicināja attīstīt ilgtermiņa līgumu slēgšanu ar kooperatīviem, vienojoties par vidēju piena cenu, ko zemnieki līdz šim darot nelabprāt. Tāpat izskanēja priekšlikums pārstrādātājiem pastāvīgi publiskot piena iepirkuma cenas, kā to dara Lietuvā.
