Nedaudz samazinājies arī pārstrādei iepirktā piena daudzums, tomēr, neraugoties uz smago situāciju, pagaidām nav fiksēts vērā ņemams ganāmpulku samazinājums.
Latvijas piena nozare kārtējo reizi piedzīvo grūtus laikus. To apliecina Lauksaimniecības datu centra rīcībā esošie statistikas dati.
„Vidējā cena Latvijā, ja mēs salīdzinām oktobri ar pagājušā gada jūliju, tas ir, pirms embargo periodu, ir pazeminājusies par 31%," stāsta Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāve Dace Freimane.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe uzsver, ka, pretēji plaši izplatītam mītam, Latvijas piena nozares nedienās nebūt nav vainojams tikai Krievijas noteiktais embargo.
Proti, nozari ietekmē arī citviet vērojamās tendences, tostarp karadarbība arābu valstīs un naftas cenu kritums, kas liekot domāt, ka uz ievērojamu piena iepirkuma cenu kāpumu pagaidām nav pamata cerēt.
„Krievijas embargo, protams, uz mums attiecas tikpat lielā mērā kā uz citām kaimiņu un Eiropas Savienības valstīm, jo mēs gan ģeogrāfiski esam viņiem vistuvāk, gan arī politiski mums labās un sliktās puses ir ciešākas nekā ar citām valstīm," saka Gulbe.
"Bet piena tirgū to lielo cenu kritumu ir izsaukusi pārprodukcija. Arī Eiropas Savienība palaida vaļā kvotas, mēs ražojām vairāk un gatavojāmies ražot vairāk. Tas ir normāli, jo, lai konkurētu, ir vajadzīgs apjoms. Bet dažās valstīs ekonomikas pieaugums nav bijis tik liels, lai pasaulē būtu lielāks pircēju skaits, kas spēj pirkt vairāk. Prognozes nav bijušas tik precīzas, izaugsme nav bijusi tik liela. Pasaulē ir piena produktu pārprodukcija un tāpēc tās cenas ir lejā" viņa piebilst.
Lauksaimniecības datu centra rīcībā esošie dati neliecina, ka ganāmpulku īpašnieki uz piena iepirkumu cenu kritumu reaģētu, strauji samazinot slaucamo govju skaitu. Kopš pērnā gada nozarei piešķirtā valsts un ES atbalsta kopējais apmērs jau pārsniedz 40 miljonus eiro.
„Protams, nozarei šis periods ir ļoti smags. Jāsaka, ka gan valdības, gan ES līmenī tika īstenots tieši ar piena nozari saistīts atbalsts, lai pēc Krievijas tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas papildus atbalstītu grūtā situācijā nonākušos piena ražotājus," norāda Freimane. "Kopumā tie ir 37 miljoni eiro. Šonedēļ arī tika panākta vienošanās starp lauksaimniekiem un ministru par papildus naudas piešķiršanu gaļas un piena nozarēm 8,4 miljonu eiro apmērā," norādīja Freimane.
Viņa piebilst, ka, neraugoties uz saspringto situāciju, vairākiem Latvijas piena pārstrādātājiem ir izdevies atrast jaunus eksporta tirgus. „Pēc statistikas datiem, šobrīd septiņi piena pārstrādes uzņēmumi ir atraduši jaunus tirgus," norāda Freimane.
Saskaņā ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības datiem, piena produktu eksporta kopvērtība šā gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinājumā ar attiecīgu laika periodu pērn, ir kritusies par 34%. Īpaši strauji samazinājušies piena ražotāju ienākumi no svaigpiena eksporta.
Vēstīts, ka piensaimniekus smagi skāra pagājušajā gadā ieviestās Krievijas sankcijas pret ES un citu valstu, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju, produkciju. Piensaimnieki vairākkārt norādījuši, ka piensaimniecība vairs nav rentabla un iepirkumu cena par litru nesedz pat pašizmaksu. Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro, iepriekš lēsa Zemkopības ministrijā.
