Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem jūnijā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 177,83 eiro par tonnu. Mēneša laikā tā sarukusi par 4,53 eiro. Tik zema piena iepirkuma cena Latvijā bija raksturīga pirms valsts iestāšanās ES. Piemēram, 2004.gada maijā ražotājiem par tonnu piena maksāja 178,71 eiro.
Taču pēc reālās pirktspējas 2004. gada cena bija daudz labāka nekā tagad. CSP inflācijas kalkulators rāda, ka no 2004. gada maija kopēja inflācija Latvijā sasniegusi 60%. Tas nozīmē, ka tagad par vienu eiro iespējams nopirkt vien 40% to preču vai pakalpojumu daudzumu, kas būtu nopērkams pirms 12 gadiem.
Vēl būtisks piena cenu kritums piedzīvots piecus gadus pēc Latvijas pievienošanās ES – 2009.gadā, kad Latvijas tautsaimniecība ieslīga dziļā krīzē. Tad par tonnu piena piensaimniekiem maksāja 155,7 eiro. Tiesa, dažus mēnešus vēlāk – 2009.gada decembrī – par tonnu piena maksāja jau 242,63 eiro.
Šā gada jūnijā sarucis arī pārstrādei iepirktā piena apjoms. Vēl šā gada janvārī-maijā iepirktā piena apjoms pārsniedza attiecīgajā laika posmā pērn iepirkto piena apjomu. Piemēram, pērn martā piensaimnieki pārdeva 58 180 tonnu piena, bet šogad martā – 63 060 tonnu jeb par 8% vairāk.
Savukārt šā gada jūnijā piena iepirkuma apjoms bijis 74 720 tonnu – tas ir par 3,6% mazāk, salīdzinot ar pārstrādei pērn jūnijā pārdoto piena apjomu – 77 530 tonnu.
Līdz šim piena iepirkuma cenas kritums skaidrots arī ar Krievijas 2014.gada augustā noteikto embargo ES pārtikas produktiem, tostarp piena produktiem. Taču CSP dati rāda, ka piena iepirkuma cenu kritums Latvijā sākās pirms Krievijas noteiktajām sankcijām.
Jau ziņots, ka visā Eiropā krīze piena ražošanas nozarē vērojama vismaz pāris gadus un šogad jo īpaši liela ir piena pārprodukcija. Krīze nozarē esot saistīta gan ar Krievijas noteikto pārtikas produktu embargo, gan piena kvotu atcelšanu. Lai stiprinātu krītošo piena cenu dēļ novājināto piensaimniecības nozari ES, Eiropas Komisija (EK) piensaimniekiem piedāvāja 500 miljonu eiro lielu atbalstu.
EK jau 2014.gada beigās piešķīra finansējumu Baltijas piensaimniekiem, kuri visvairāk cietuši Krievijas pārtikas preču embargo dēļ. Latvijai atvēlēti 7,7 miljoni eiro no kopumā 28 miljonu eiro lielā palīdzības budžeta. Savukārt pērn beigās EK piešķīra papildu atbalstu – Latvijai atvēlēti 8,45 miljoni eiro, no kuriem piensaimniekiem piešķirti 7,15 miljoni eiro, bet cūkkopjiem – 1,3 miljoni eiro.
Zemkopības ministrijā gan norādīja, ka atbalsts piensaimniecības nozarei nav pietiekams. Tādēļ no valsts budžeta nesen piensaimnieku atbalstam izmaksāti vairāk nekā seši miljoni eiro.
