De Facto

Izbeigta mednieku apliecību izsniegšanas lieta

De Facto

Rīgas nauda - “Saskaņas” arodbiedrībai

Uz deflācijas sliekšņa

Piena cenas kritīs vēl

Labas ziņas patērētājiem, drūmas zemniekiem nes prognozes par piena cenu turpmākajos mēnešos – piena cenas turpinās kristies. Krievijas embargo ietekmē daudziem lauksaimniekiem šis gads jau sācies ar piena iepirkuma cenas kritumu, kamēr statistiķi sarēķinājuši, ka veikalos piena produkti pērn gada nogalē jau maksāja vairāk, šovakar ziņo LTV raidījums „De facto”.

Sankciju dēļ piena nozare Latvijā cietusi vissmagāk. Rupji rēķinot, piena iepirkuma cenas kopš vasaras samazinājušās par trešdaļu.

„Pie mums iepērk par 20-23 centiem litrā. Tas praktiski lētāk nekā ūdens veikalā, kura iegūšanai nevajag neko – tikai pumpi un pudeli,” saka Sējas novada saimniecības „Robežnieki” īpašnieks Normunds Kalniņš.  

Sējas novada zemnieki gan neredz līdzvērtīgu cenas samazinājumu piena produktiem veikalos.

„Ir divi spēlētāji – ir piena kombināts un ir pārdevējs. Kurš no viņiem vārās, es nevaru pateikt, neesmu bijis tajā virtuvē,” saka „Kalndunduru” saimniecības īpašnieks Viesturs Liepiņš. Par to, ka „kāds vārās”, viņu vedina domāt, ka kaimiņvalstīs nav tik zemas piena iepirkuma cenas.  

Vairāk par pienu maksā pārstrādātāji, kas neeksportēja uz Krieviju. Tādēļ kooperatīva „Māršava” zemnieki gandrīz visu pienu nodod Polijā.

“Pirms tam pārdevām “Food Union”, bet no rudens sadarbība pārtrūka, jo viņu cena bija krietni zem Polijas piedāvātās cenas,” saka kooperatīva izpilddirektore Signe Seile un piebilst, ka poļi paši brauc pienam pakaļ. 

Vasaras cenas piena produktiem veikalos nebūt nav atpakaļ, bet pēc rudens akcijām gada nogalē tās cēlās. Pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra datiem decembrī dārgāks kļuva piens, biezpiens un sviests. Pieaugumu piena produktiem novembrī un decembrī uzrāda aktuālie inflācijas rādītāji, bet siers kļuvis dārgāks pat gada griezumā. 

Viena no versijām piena cenu kāpumam veikalos ir tāda, ka problēmas eksporta tirgos kompensētas ar augstākām cenām pašu mājās.

„Iespējams, ka piena pārstrādātāji ir atraduši jaunus noieta tirgus, tāpēc viņiem nav tik spiedīgi pienu pārdot Latvijā un viņi var pacelt cenas,” domā DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Veikalu ķēdē “Rimi” stāsta, ka tirgotājs korekti ieviesis ražotāju piešķirtās atlaides. Latvijas lielākais pārtikas uzņēmums “Food Union” noliedz cenu pacelšanu – decembrī cenas bijušas tādas pašas, kā oktobrī un novembrī ar atlaidi līdz pat 20%.

Ekonomikas ministrijas cenu monitoringa dati gan rāda, ka decembrī „Rimi” hipermārketos „Food Union” piens maksājis par 15% mazāk nekā vasarā, salīdzinot ar 20% nocenojumu septembrī. Šogad cena jau atkal ir par dažiem centiem zemāka.

„Food Union” atšķirīgos procentus cenu kritumam zemniekiem un produktiem veikalos skaidro ar to, ka bez piena ražošanā izmanto arī citas komponentes, kas nav mainījušās. Degviela, kas kļūst lētāka, sastādot nelielu daļu no izmaksām.

Pārstrādātājs zemniekiem neko iepriecinošu nesola – biržā kotētā piena pulvera cena turpina samazināties, un tā ietekmē arī svaigpiena cenas Latvijā.

„Piena iepirkuma cenas visdrīzāk turpmākajos mēnešos turpinās samazināties. Taču mēs kā lielākais svaigpiena iepircējs Latvijā darām visu iespējamo, lai atrastu jaunus noieta tirgus, kas ļaus mums pārstrādātā svaigpiena apjomu palielināt un attiecīgi mūsu sadarbības partneriem – zemniekiem – justies stabilāk un pārliecinātāk,” atbild „Food Union” grupas uzņēmuma „Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. 

Turpinoties piena iepirkuma cenu samazinājumam, vispirktākie "Food Union" piena produkti – “Limbažu piens” piens, kefīrs, skābais krējums, biezpiens un krēmsiers – februārī maksās vidēji par 27% mazāk, nekā tie maksāja pirms embargo. Tāpat uzņēmums turpinās piemērot regulārās atlaides citiem piena produktiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt