Tirdzniecība, klientu apkalpošana, pakalpojumu nozares – ir sfēras, kurās vakanču jau tradicionāli ir daudz un dažādas. "Visvairāk tiek meklēti tādi sākuma līmeņa darbinieki, vienkāršā darba darītāji; ja runājam par speciālistu vakancēm, ļoti noturīgs pieprasījums ir pēc speciālistiem pārdošanā, mārketingā, finansēs varbūt nedaudz samazinājies," sacīja SIA "CV Online Latvija" vadītājs Aivis Brodiņš.
Tā kā tehnoloģiju izmantošana arvien vairāk kļūst par uzņēmēju ikdienu, viņiem svarīgi meklēt cilvēkus, kas ir daudzpusīgi un var izdarīt vairāk, nekā konkrētais darba apraksts būtu pieprasījis vēl pirms dažiem gadiem.
"Ļoti daudzi uzņēmumi domā par procesu digitalizāciju, automatizāciju, lai šos resursus izmantotu efektīvāk, un tāpēc kaut kādā mērā ir vakances, kuru paliek mazāk, bet to vietā rodas citas vakances, jo ir vajadzīgi cilvēki, kuriem, iespējams, ir labas digitālās prasmes, kuri spēj ar šīm tehnoloģijām strādāt, un tās ne vienmēr ir informācijas tehnoloģiju speciālistu vakances," atzina Brodiņš.
Ekonomisti prognozē, ka šogad kopumā lielas izmaiņas darba tirgū nav gaidāmas. Negatīvu iespaidu atstās demogrāfiskās tendences, proti, šobrīd darbu aktīvi meklē 90. gados dzimušie, un to skaits ir mazāks nekā pensijas vecuma cilvēki, kas pamazām darba tirgu pamet.
"Apstākļi, kad darbinieku, kas aiziet no darba tirgus ir vairāk, nekā tajā potenciāli ienāk, tas nozīmē to, ka, pat ja izaugsme būs lēnāka un atsevišķos sektoros nebūs vispār, samaksa būs jāmēģina tomēr kaut kādā celt vai motivāciju uzturēt," skaidroja SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Kaut gan arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība arī darba devēja reputācijai, darba apstākļiem un ģeogrāfiskajai vietai, atalgojums ir būtiskākais aspekts darba meklētājiem.
"Ir zināmas priekšrocības darbiniekiem, kas var nedaudz labākās pozīcijās sevi nostādīt attiecībā pret darba devēju, kad notiek runas par darba samaksu; katrā ziņā šobrīd tas ir laiks, kad darbinieks ir spēcīgākās pozīcijās nekā tad, ja ekonomika ir vāja, tad protams šīs pozīcijas vājinās," norādīja Gašpuitis.
Pērnā gada beigās lielākais bezdarbnieku īpatsvars bija vecumā grupā no 45 līdz 54 gadiem, tur bez darba ir 15% iedzīvotāju.
