Darba devēji decembrī saņems rēķinu par to, cik jāpiemaksā obligātajās sociālajās iemaksās par nepilna laika nodarbinātajiem darbiniekiem. Minimālās sociālās iemaksas parlamentā tika apstiprinātas pirms gada un tā ir tikai daļa no risinājumu kompleksa iedzīvotāju sociālās iemaksas līmeņa paaugstināšanai, norādīja FM pārstāvis Ilmārs Šņucins.
"Runājot par laiku, kad tas tiek ieviests. Jā, mēs redzam, ka ir kovida krīze un daudziem tas nav īstermiņa jautājums, bet pēc ekonomikas krituma 2020. gadā mēs redzam, ka šogad un nākamajos gados notiek un tiek prognozēta ekonomikas izaugsme un palielinās pieprasījums pēc darba rokām. Nav kritiska situācija darba tirgū. Pieaug arī vidējā darba samaksa," sacīja Šņucins.
VID, izvērtējot šī gada 3. ceturkšņa fizisko personu ienākumus, secinājis, ka 20% jeb vairāk nekā 179 000 personām tie šajā periodā nesasniedz 1500 eiro jeb trīs minimālās mēnešalgas, no kā jāmaksā obligātās sociālās iemaksas.
VID pārstāve Inga Mukāne norādīja: "Nodarbinātības režīms, kur 1500 eiro slieksnis netiek sasniegts, lielāko īpatsvaru, gandrīz 90% veido tādas fiziskas personas, kas ir kā darba ņēmēji un ir norādīti darba devēja ziņojumos. Tikai darba devēja ziņojumos tie ir 89,7%. Tikai pašnodarbināto ziņojumos tie ir 7,5%. Tikai autoratlīdzības saņēmēju režīmā – 1,5%. Un vairākos režīmos tie ir 1,3%."
Sadalot šo grupu pēc vecuma secināms, ka 65,5% personas ir vecuma grupā no 25-63 gadiem, kas arī ir ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa. Attiecībā uz obligātajām sociālajām iemaksām par nepilna laika darbiniekiem lielākā trauksme no darba devēju puses tika celta par nenoteiktību, proti, nezināma apmēra rēķinu, kas pienāks 20. decembrī, līdz ar to uzņēmēji nevar prognozēt izdevumus.
FM pārstāve Astra Kaļāne pauda, ka šī nepilnība darba grupas sēdēs ir atrisināta: "Ir panākta vienošanās, ka VID nodrošinās informāciju visiem darba devējiem, kuriem ir jāveic šī piemaksa par minimālo sociālo iemaksu ne tikai par šo summu, par kuru jāveic piemaksa, bet arī identificēs, cik liela summa ir jāveic par konkrēto darbinieku. Līdz ar to tiks novērstas bažas, kuras pauda darba devēji, ka ir liela nenoteiktība."
Un, lai atvieglotu pašnodarbinātajiem apliecinājumu iesniegšanu, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiks izveidots atsevišķs dokuments jeb iesnieguma forma. Savukārt FM apņēmusies turpināt sarunas ar kredītiestādēm, lai ātrāk praksē varētu sākt darboties saimnieciskās darbības ieņēmumu konts.
KONTEKSTS:
No 2021. gada 1. jūlija stājās spēkā virkne izmaiņu nodokļu jomā Latvijā, kuras Saeima pieņēma 2020. gada nogalē. Izmaiņas skar darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un akcīzes nodokļa maksātājus.
Tomēr nodokļu izmaiņas, kas skar obligātās sociālās iemaksas, raisīja daudz neskaidrību un kritikas sabiedrībā. Par šīm izmaiņām daudz jautājumu bija arī Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš mudināja koriģēt nodokļu izmaiņas attiecībā uz pašnodarbinātajiem un nepilna laika darbiniekiem. Tādēļ Finanšu ministrijā tika izveidota darba grupa, kas vērtēja šīs izmaiņas.
Pilnveidojot jauno minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējumu, Finanšu ministrijas darba grupa piedāvāja pagarināt pārejas periodu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) īpašajam režīmam autoratlīdzības saņēmējiem par gadu.
