Piekrastes ciemos zivju tirgotavu ir daudz, bet vietējo zvejnieku ķertās zivis šeit ir retums. Ap 500 kilometru garajā jūras piekrastē darbojas vien ap 100 piekrastes zvejnieku, kas apgūst mazāk par 4% no Latvijai piešķirtās zvejas kvotas.
Piekrastes zvejnieki stāstīja, ka pašaizsardzības nolūkā roņu iznīcināšana jau it kā esot atļauta, tomēr Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) licences neizsniedzot. Pēc daudzu gadu cīņas gan esot izdevies panākt vismaz daļēju kompensāciju par roņu saplēstajiem tīkliem.
Samilzušu jautājumu piekrastes zvejniekiem ir daudz. Tāpēc biedrība "Mazjūras zvejnieki" rīkoja diskusiju ar nozares politikas veidotājiem. Vairāk par visu satraucot Latvijas tradicionālā piekrastes zvejnieka aroda nākotne, jo kļūt par jaunu piekrastes komerczvejnieku pašreiz esot teju neiespējami.
"Nedod jaunus reģistrus. Citiem stāv mājās desmit vecas laivas, un viņš sēž uz tiem papīriem un nevienam citam nedod. Tas nav pareizi," sacīja viens no piekrastes zvejniekiem.
Mums ir, piemēram, limitēts, cik ir ciemā murdu. Tie, kas ir komerczvejnieki, tie jau zvejo ar tiem murdiem, un, ja tu no malas nāksi jauns klāt, tu jau nevarēsi dabūt murdus," piebilda pašpatēriņa piekrastes zvejnieks Jānis Peters.
Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš norādīja: "Ir arī brīvi limiti pašvaldībās, un tas ir primārais izejas punkts. Ir brīvas kapacitātes jeb jaudas un bruto tonnāžas, ko varēs piešķirt jaunajiem zvejniekiem ar grozījumiem, kas noteikumos tiek gatavoti."
Šodienas zvejnieki arodu apguvuši no saviem tēviem un vectēviem. ZM pārstāvja paustajām cerībām par piekrastes zvejas apmācību programmas izveidi piekrastes ciemu skolās lielākoties vīri nepiekrita. Viņuprāt, lai piesaistītu jauno paaudzi, jāļauj esošajām saimniecībām attīstīties un izmantot Eiropas Savienības atbalstu.
"Atbalsti it kā uz papīra bija, bet līdz zvejniekiem tie nenonāca. Pirmkārt, sistēma bija diezgan sarežģīta. Otrkārt, līdz šim zvejniekam vajadzēja līdzekļus, lai projektu īstenotu, un tad viņš varēja dabūt naudiņu, bet piekrastes zvejnieki nav bagāti cilvēki," atzīmēja biedrības "Mazjūras zvejnieki" priekšsēdētājs Andris Cīrulis.
ZM pārstāvji diskusijas dalībniekus gan mierināja, ka jaunajā plānošanas periodā izmaiņas būšot.
"Viena no programmām ir tikai viņiem, un tie ir 2,3 miljoni eiro. Tā programma ir tikai viņiem, neviens cits pie tās nevar piekļūt.
Savukārt, kas ir vietējās rīcības grupas stratēģijas īstenošana, – tie ir dažādās teritorijās dažādi līdzekļi, kur vietējās rīcības grupas pārvalda šos līdzekļus. Kopā ir 22 miljoni," skaidroja ZM speciālists.
Viena diskusija visas problēmas nevarot atrisināt, tomēr zvejnieki ir gandarīti, ka vismaz ir sadzirdēti, un sola šādas tikšanās rīkot arī turpmāk.
