Šogad kompensāciju piešķirs par pērn radītajiem zaudējumiem. Galvenais nosacījums finansējuma saņemšanai būs, lai pērnajā gadā būtu bijusi zvejas atļauja jeb licence un lai tā ir spēkā.
Lauku atbalsta dienesta Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers vērtēja, ka saņems līdz 100 pieteikumu no zvejniekiem, kas zvejo gan līcī, gan jūras piekrastē, jo roņi skādi nodarot visiem.
KONTEKSTS:
Latvijas zvejnieki jau ilgu laiku norāda, ka, pieaugot roņu skaitam Baltijas jūrā, tie arvien biežāk posta zvejas rīkus un izēd daļu nozvejotā loma. Nozare mudināja atjaunot roņu medības, tikmēr Dabas aizsardzības pārvalde aicināja zvejniekus vairāk sadarboties ar zinātniekiem un arī testēt dažādas alternatīvas roņu atbaidīšanā, jo suga ir aizsargājama.
Valdība sēdē šā gada marta beigās apstiprināja kārtību, kādā sniegs finansiālu atbalstu piekrastes zvejniekiem, lai segtu aizsargājamo zīdītāju (roņu) radītos zaudējumus zvejas rīkiem un nozvejai.
