Finansējumu varēs saņemt juridiskas un fiziskas personas, kuras nodarbojas ar komerciālo zveju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un kurām kalendārajā gadā, par kuru tiek kompensēti roņu radītie zaudējumi, kā arī projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir zvejas atļauja (licence).
Finansējuma apmērs katram atbalsta pretendentam būs atkarīgs no konkrēto zivju sugu, kuras ietekmē roņi (akmeņplekste, sīga, zandarts, asaris, lucītis, menca, vimba, plaudis, lasis, taimiņš, salaka, reņģe, vējzivs, apaļais jūras grundulis un plekste), nozvejas apjoma tajā kalendārajā gadā, par kuru tas pretendē uz publisko finansējumu, uz ko tiek attiecināts valdības noteikumos noteiktais zivju vērtības koeficients un roņu radīto zaudējumu koeficients.
Lai pieteiktos uz šo finansējumu, atbalsta pretendentiem būs Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz projekta iesniegums un atbalsta pretendenta deklarācija.
KONTEKSTS:
Latvijas zvejnieki jau ilgu laiku norāda, ka, pieaugot roņu skaitam Baltijas jūrā, tie arvien biežāk posta zvejas rīkus un izēd daļu nozvejotā loma. Nozare mudina atjaunot roņu medības, tikmēr Dabas aizsardzības pārvalde aicināja zvejniekus vairāk sadarboties ar zinātniekiem un arī testēt dažādas alternatīvas roņu atbaidīšanā, jo suga ir aizsargājama.
