ĪSUMĀ:
- Latvijas zivsaimniekiem ES fondos līdz 2027. gadam pieejami 190 miljoni eiro.
- Pirmo reizi jauna programma ar 2,3 miljoniem eiro – piekrastes zvejniekiem.
- Šis finansējums būs pieejams nelielu un vienkāršu projektu īstenošanai.
- Plāno, ka katrs zvejnieks būs tiesīgs iegādāties vienu laivu.
- Biedrībā "Mazjūras zvejnieki" uzskata, ka jāregulē roņu populācija.
ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš stāstīja, ka nākamajā Eiropas Savienības (ES) plānošanas periodā līdz 2027. gadam Latvijas zivsaimnieki no Eiropas fondiem saņems 190 miljonus eiro. Šī nauda paredzēta lieliem projektiem – ostu attīstībai, piekrastes dzīves uzlabošanai un vietējām rīcības grupām, lai attīstītu tūrismu un reģionus, bet pirmoreiz jauna programma ar kopējo finansējumu 2,3 miljoni eiro būs pieejama arī piekrastes zvejniekiem nelielu un vienkāršu projektu īstenošanai.
"Pievienot vērtību nozvejotajām zivīm, teiksim, varbūt kaut kādu kūpināšanu nelielu izveidot, aprīkojumu iegādāties zivju uzglabāšanai un tā tālāk. Tā kā tas ir pašu zvejnieku ziņā, kas viņiem ir nepieciešams. Lai attīstītu savu darbību, viņiem būs jāsagatavo attīstības plāns – ko viņi vēlas uzlabot ar konkrēto projektu savā darbībā, ko tas dos. Pašreiz piekrastes zvejniekiem arī ir savas nozvejas jāziņo elektroniski, līdz ar to dažādu digitālu aparatūru ir iespēja iegādāties, lai pilnveidotu un attīstītu savu darbību. Vēl viena lieta – daudziem zvejniekiem ir interese iegādāties arī laivas, un tagad tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Mums ir, teiksim tā, mirušās dvēseles – laivas, kas sākotnēji tika reģistrētas kā zvejā izmantojamas laivas, bet tās netika laika gaitā izmantotas zvejā. (..) Tās no sarakstiem tiek ņemtas ārā, un tagad ir atbrīvojušās gan dzinēju jaudas, gan tonnāža, ko var piešķirt attiecīgi zvejniekiem, kas vēlētos iegādāties šīs laivas.
Ministru kabineta noteikumos tiks noteikts, ka viens zvejnieks ir tiesīgs iegādāties vienu laivu sev," skaidroja ZM pārstāvis.
Biedrības "Mazjūras zvejnieki" valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis priecājas, ka diskusija ar nozares politikas veidotājiem ir uzsākta, jo piekrastes zvejnieku skaits samazinās un senais arods iznīkst. Līdz šim tieši laivu trūkuma dēļ kļūt par jaunu komerczvejnieku bija gandrīz neiespējami.
"Mēs esam pakustinājuši ūdeni, jā, un ceram, ka izdosies. Solījumi ir saņemti daudz, un mēs ceram, ka būs. Tās naudas no Eiropas nāks, bet tīri zvejniecībā naudu nevar izmantot laivām un laivu motoriem. Bet zvejniekiem vajag arī mazu ražotnīti, ar savām senām tradīcijām, kas piekrastē bijušas gadsimtiem ilgi. Tas arī cilvēkus interesē, lai arī Latvijas iedzīvotāji dabūtu kvalitatīvu vietējo zivi. Par roņiem ir atsevišķs stāsts. Pirmkārt, ir nedaudz jāpārskata kompensācijas, ko valsts ir noteikusi par bojājumiem un postījumiem. Neiet runa par medībām, bet, lai zvejnieks varētu aizsargāt savus tīklus. Jo blakus valstīs tas notiek, arī medības, bet principā Latvija veidojas tikpat kā rezervāts. Roņu populācija šeit aug ar katru gadu ļoti strauji. Viens – postījumi tiek nodarīti zvejnieku tīkliem, otrkārt, roņi apēd lielu daudzumu kvalitatīvākās zivis – sīgas un lašveidīgos. Tas ir jāregulē tāpat kā mežā – ja kaut kādu dzīvnieku suga paliek par daudz, tad vienkārši ir jātur robežās, dabā jābūt līdzsvaram, lai visi var dzīvot," uzskata Cīrulis.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis pagājušajā nedēļā vadīja diskusiju par piekrastes zvejniecības nākotni un vērtēja, ka piekrastes zveja ir viena no Latvijas pamatvērtībām, tāpat kā meži, ko saucam par Latvijas zaļo zeltu.
"Latvijā ir 550 km gara jūras robeža, milzīga bagātība, mēs paši to pat nenovērtējam.
Pašlaik Eiropā vispār milzīga uzmanība pievērsta tieši piekrastes zvejniekiem, jo viņi tiek atzīti kā vieni no videi draudzīgākajiem.
Mums jāpalīdz ir viņus neapkraut ar birokrātiju, apgrūtinājumiem. Mums bija diskusija – zvejniekam četru metru laiva ir jāreģistrē tāpat kā lielais kuģis, kas iet jūrā, tas ir absurdi. Jāveido arodizglītība, jo īstenībā mums vairs nav nevienas vietas, kur īsti apmācīt zvejniekus, kā droši strādāt uz ūdens; nerunājot par likumdošanu, kur viņam jāreģistrē lomi, jācīnās ar roņiem, ar kormorāniem. Prieks, ka paši zvejnieki ir sapratuši, ka jārunā par savām tiesībām, par savu pastāvēšanu, par savām problēmām, un tas ir tas, ko mēs pašlaik arī kā LLKC gribam palīdzēt. Bet tai pašā laikā ir skaidrs, ka bez valsts atbalsta un plānveidīgas pieejas šī piekrastes zvejniecība ir reāli apdraudēta," uzskata Cimermanis.
Jūras piekrastē zvejo arī ap 1000 pašpatēriņa zvejnieku, kas ar vienu zvejas rīku zivis zvejo savam priekam un savas ģimenes vajadzībām, nevis tirgošanai.
