Diviem Salacgrīvas puišiem uz biznesa ideju prezentāciju līdzi ir arī konservu bundža ar nēģiem. Puiši stāsta, ka tie tapuši pēc viņu receptes un šajā jomā saredz sava biznesa ideju.
Viens no šīs idejas autoriem, Jānis Auziņš, kurš šobrīd ir students, stāsta, ka šādi sagatavoti nēģi salacgrīviešu mājās jau nav retums, bet tirgū tie piedāvāti netiek. Biznesa ideja tātad ir - ne tikai par nēģu, bet arī zivju pārstrādi. Kad taujāju topošajiem uzņēmējiem, kur varēs rast izejvielas, jo ar zivju pārbagātību piekrastes puse neizceļas, Jānim ir savs redzējums. „Var dabūt no vietējiem zvejniekiem (..) Es domāju, ja mēs ietu pie vietējiem zvejniekiem un prasītu pārdot, viņi noteikti piekristu,” saka Jānis.
Salacgrīvas uzņēmējdarbības centra vadītāja Dzintra Eizenberga stāsta, ka galvenā doma, kāpēc novads iesaistījies šajā Lauku konsultāciju un izglītības centra atbalstītajā apmācību ciklā ir, protams, saistīta ar zvejniecības tradīciju saglabāšanu. „Runājot ar vecajiem zvejniekiem, tā ir viena no tēmām, kas izskan: „Kamēr mēs – tikmēr vēl!”” saka Eizenberga. Viņa gan piebilst, ka tikai ar zvejniecību mūsdienās būtu grūti izdzīvot, jo darbs ir sezonāls. Tāpēc topošajiem zvejniekiem būtu jādarbojas arī, piemēram, tūrismā.
Apmācību laikā jauniešiem bija gan jāmācās tīklu lāpīšana, gan zivju kūpināšana, gan arī vēl paredzēta kopīga došanās jūrā ar pieredzējušajiem zvejniekiem.
Salacgrīvas vidusskolas skolnieks Kārlis Miksons, kas arī piedalījās šajās apmācībās, gan atzīst, ka šobrīd nav domas darboties zvejniecības jomā, bet iegūtās zināšanas noderēs.
Bez zvejniecības tradīciju apgūšanas, jauniešiem ir iespēja iegūt priekšzināšanas uzņēmējdarbībā, kas, kā vērtē Lauku konsultāciju un izglītības centra lauku attīstības nodaļas vadītāja Elīna Ozola, noderēs arī citās jomās.
Pēc šīm apmācībām piekrastes jauniešiem būs savu pieteikto biznesa ideju konkurss, kurā labākā no tām iegūs naudas balvu uzņēmējdarbības uzsākšanai.
