Dzelzceļa elektrifikācija ir teju lielākais līdz šim Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētais projekts. Elektrifikācijas pirmā posma izmaksas varētu sasniegt līdz pat 600 miljoniem eiro, aplēsis "Latvijas dzelzceļš".
Nozīmīgu finansējuma daļu – vairāk nekā 300 miljonus eiro – veido ES fondu līdzekļi. Agrāk ziņots, ka vairākas nozaru ministrijas ir saskārušas ar grūtībām, sagatavojot Eiropas naudas apgūšanai nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus. Līdzīgā situācijā ir arī elektrifikācijas projekts.
SM interneta mājas lapā redzams, ka vajadzīgos valdības noteikumus plānots apstiprināt vien šī gada oktobrī. Tas nozīmē, ka projektu atlase varēs sākties ne agrāk kā decembrī, bet to apstiprināšana – ne agrāk kā nākamā gada pavasarī.
Lielākās diskusijas šobrīd ir par projekta pirmā posma tvērumu. Eiropas Komisijas aicināja nekavēties ar alternatīvu izstrādi un iesniegšanu valdībā, norāda Finanšu ministrija (FM). Pēc tās valsts sekretāra vietnieka Armanda Eberharda teiktā, ar struktūrfondu naudu vien nepietiks un būšot jāmeklē papildu nauda.
"Skaidrs, ka tur būs vajadzīgs papildu finansējums, un tas būs būtiski liels. Jautājums, kādā veidā tas tiks nodrošināts – ar pašu līdzekļiem, ar aizņemtiem līdzekļiem, ar dažāda veida galvojumiem. Tas ir nākošais jautājums, pie kā, es pieņemu, SM un "Latvijas dzelzceļš" sāks intensīvi strādāt," teica FM pārstāvis.
"Latvijas dzelzceļš" pagaidām vairās minēt konkrētus skaitļus, proti, cik varētu izmaksāt katra no piedāvātajām alternatīvām.
Sākumā bija sagatavoti četri elektrifikācijas pirmā posma varianti. Tagad palikuši vien divi. Abi varianti ir izveidoti, iekļaujot ostas pilsētas.
Svarīgi elektrificēt tos posmus, kur ir pieprasījums un kravu kapacitāte, norāda "Latvijas dzelzceļa" attīstības direktore Sandra Lāma.
"Vienu no alternatīvām mēs šobrīd izskatām iespējamu elektrifikācijas virzienu Rīgas virzienā no Latvijas [austrumu] robežas. Un otrs variants ir Ventspils virzienā, ņemot vērā, protams, kravu apgrozību. Taču, izvērtējot arī Liepājas ostas attīstības tendences, perspektīvā mēs neizslēdzam šāda veida elektrifikāciju arī uz Liepājas ostu," atzina Lāma.
Virzienā uz Rīgu elektrificēt varētu posmus starp Rēzekni un Krustpili, Daugavpili un Krustpili, Krustpili un Šķirotavu (posmā līdz Aizkrauklei).
Maija sākumā zināmu skepsi par dzelzceļa elektrifikāciju pauduši Ostu padomes locekļi. Viņuprāt, pirms pieņemt lēmumu par projekta īstenošanu, ir jāiepazīstas ar tā sociālekonomisko izvērtējumu. Tāpat izskanēja bažas, ka projekta realizācija varētu palielināt kravu transportēšanas izmaksas. Izņemot to diskusija par projektu ir ievilkusies, atzīst transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.
"Elektrifikācijas projekts Latvijas dzelzceļa sistēmai ir nepieciešams, bet tā diskusiju gaita, manuprāt, ir diezgan ievilkusies. Pirms dažiem gadiem – 2014.gadā – Ostu padomes sēdē toreizējais [satiksmes] ministrs [Anrijs] Matīss aicināja pārskatīt šo konceptu par elektrifikāciju.
Ir pagājuši divi gadi, ir izstrādāti dažādi pamatojumi, bet tieši konceptuāls lēmums, kurā maršrutā notiks elektrifikācija, kādā apjomā tas notiks un kādos termiņos, tas diemžēl nav pieņemts," norādīja Linkaits.
SM patlaban gatavo starpziņojumu valdībai, kurā būs aprakstītas minētās elektrifikācijas alternatīvas. Savukārt katra atsevišķā posma izmaksu-ieguvumu analīze būšot gatava septembrī. Gala lēmums par konkrēto elektrifikācijas posmu būs jāpieņem valdībai.
Jau ziņots, ka elektrifikācija turpmākajos gados būs lielākais investīciju projekts dzelzceļa nozarē.
"Latvijas Dzelzceļa" mājaslapā teikts, ka dzelzceļa tīkla elektrifikācija dos vairākus ieguvumus: būtiski samazināsies vides piesārņojums, ko rada dīzeļdegvielas izmeši; samazināsies vilcienu kustības trokšņa līmenis; palielināsies Latvijas tranzīta satiksmes nozares konkurētspēja.
