Viņš skaidroja, ka ierosinājumi samazināt procentu maksājumu griestus un arī prasīt rūpīgāk vērtēt aizņēmēju maksātspēju palīdzēs samazināt riskus tautsaimniecībai. Pašlaik nebanku sektora procentu maksājumi ir būtiski augstāki nekā banku sektorā, tas samazina cilvēku uzkrājumus un rada maksātnespējas risku, kā dēļ cilvēki varētu gribēt pazust no oficiālā darba tirgus un saņemt algu “aploksnē”.
Ozols norādīja, ka Latvijā procentu maksājumi ir būtiski augstāki nekā kaimiņvalstīs – Lietuvā tie ir no 0,24% līdz 0,15% dienā, Igaunijā aptuveni 0,12% dienā, bet Latvijā no 0,55% līdz 0,25% dienā.
Piedāvātajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā varētu noteikt “griestus” aptuveni Igaunijas līmenī.
Grozījumus otrdien, 7.augustā, izvērtēs Saeimas atbildīgā komisija, kurai jāgatavo likuma grozījumi otrajam lasījumam.
Finanšu ministrija pagājušajā mēnesī nāca klajā ar saviem priekšlikumiem nebanku kredītņēmēju aizsardzībai. Tie paredz noteikt maksimālo kredīta summu, ko cilvēks var saņemt, un iespēju pagarināt kredīta atmaksu. Ministrijas ieskatā lietderīgi būtu arī aizliegt pagarināt “ātro kredītu” atmaksas termiņus vairāk nekā divas reizes un ieviest maksājumu grafiku kā obligātu iespēju. Tā kā likuma grozījumi vēl top, sagaidāms, ka arī deputāti nāks ar saviem priekšlikumiem.
Savukārt Ozols Latvijas Radio norādīja, ka ir svarīgi aizdevuma izsniegšanas brīdī izvērtēt jau saņemtos kredītus un aizņēmēja ienākumus, un aizdevējiem būtu jābūt pieejamai pilnvērtīgai vienotai datu bāzei par to.