Kā saka Eiropas Komisija, Banku savienības idejā iecementēts pēdējais stūrakmens līdz ar lēmumu par to, kuram Briselē būs tiesības pieprasīt slēgt kādu no eirozonas bankām, kas nokļuvusi finanšu problēmās un apdraud ne tikai nacionālo valsti, bet visu eirozonu kopumā.
Tā būs Eiropas Komisija, kurai būs vara apturēt ikvienu no vairāk nekā 6000 ietekmīgākajām bankām eirozonā pat tad, ja nacionālās varas iestādes izvēlēsies šim solim nepiekrist. Ja kāda no finanšu iestādēm būs nonākusi bankrota priekšā, kopīga – Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un nacionālo pārstāvju - komiteja nolems, ko darīt tālāk, taču gala vārds vienmēr piederēs Eiropas Komisijai.
Kā trešdien Briselē norādīja iekšējā tirgus komisārs Mišels Barņē, ja šāda kārtība būtu stājusies spēkā jau agrāk, iespējams, Eiropas Savienība un īpaši eirozona būtu spējusi izvairīties no virknes problēmu, ar kurām tā sastapusies pēdējā laikā.
Tiesa, ne visas eirozonas valstis ir vienādās domās par banku glābšanas mehānismu. Piemēram, Vācija uzskata, ka daudz kas šajos nosacījumos neatbilst ES līgumiem. Īpaši skeptiski tā raugās uz iemaksām, kas veicamas banku glābšanas fondā, uzskatot, ka liela daļa no finansēm atkal uz saviem pleciem būs jāuzņemas Vācijai nolūkā paglābt citu valstu problēmās nonākušās iestādes.
Tomēr kopējais noskaņojums, ka banku stingrākai uzraudzībai visi soļi ir labi un pareizi tieši tā iemesla dēļ, ka līdz šim banku krīzes uz saviem pleciem ir iznesušas valstu valdības un nodokļu maksātāji, tādējādi iedzīvojoties milzīgos budžeta parādos un nepieciešamībā pēc ārēja aizdevuma. Taču jaunajā Banku savienībā lielāka atbildība būs banku akcionāriem un īpašniekiem, kam būs jāsedz zaudējumi, ja tādi radīsies, un tikai tad ārkārtas gadījumā pieslēgsies valdība.
Likumu bāzi Banku savienības un uzraudzības idejai vēl slīpē, un Eiropas Komisija uzskata, ka galīgo lēmumu dalībvalstis varētu pieņemt līdz gada beigām. Visi šie nosacījumi par stingrāku banku uzraudzību, glābšanu, iemaksas kopējā fondā, pirmkārt, attieksies uz eirozonas valstīm un pārējās tai var pievienoties pēc izvēles. Latvijai šie nosacījumi kļūs obligāti līdz ar iestāšanos eirozonā nākamā gada 1. janvārī.
