Šajā rakstā mēģināsim saprast, kāda ir Latvijas vieta blokķēžu pasaulē, kā arī minēsim piecas interesantas lietas, kas mūsu Baltijas kaimiņu ēnā palikušas nepamanītas, tomēr ir mūsu uzmanības vērtas.
Bet vispirms – kas ir blokķēde?
Blokķēde ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija.
Būtībā tas ir veids, kā nodrošināt nemaināmu, nesabojājamu un pastāvīgu darījumu žurnālu, kurā darījumu vēsture ir pieejama ikvienam, kurš ir lejupielādējis virsgrāmatu. Katru reizi, kad tiek veikts jauns darījums, virsgrāmata tiek automātiski atjaunināta, un tas nozīmē, ka ikviens darījums ir žurnalēts un katram redzams.
Blokķēdes tehnoloģija tika radīta bitkoinu izplatīšanai. Tā arī tiek plaši lietota jaunu kriptovalūtu radīšanai un izplatīšanai. Dažkārt jaunas kriptovalūtas tiek radītas kā līdzeklis finansējuma piesaistīšanai uzņēmumiem, īstenojot ICO (Initial Coin Offering – sākotnējo kriptovalūtas piedāvājumu), tas ir līdzīgs IPO (Initial Public Offering) – sākotnējam uzņēmuma akciju publiskajam piedāvājumam.
Tomēr blokķēdes tehnoloģija tiek izmantota ne tikai finanšu vai valūtas darījumos.
Blokķēdes tehnoloģijas pievilcīgums slēpjas apstāklī, ka šī tehnoloģija padara jebkuru darījumu:
- drošu,
- caurskatāmu,
- neapstrīdamu.
Tādēļ tai var būt plašs iespējamo pielietojamu spektrs – no tirdzniecības līdz viedajiem līgumiem un vēlētāju attālinātas identificēšanas.
Kas blokķēžu jomā notiek Baltijā?
Globālajā blokķēžu frontē Baltijas valstis ir izcēlušās.
Igaunija ir pazīstama ar to, ka šīs valsts sabiedrība ir tehnoloģiski progresīva un atvērta, un blokķēdes šajā ziņā nav izņēmums. 2017.gadā Igaunija bija līdere Baltijas valstu vidū pēc piesaistītajiem līdzekļiem kriptovalūtu sākotnējos piedāvājumos (ICO) (lai gan tagad to ir apsteigusi Lietuva). E-rezidentūras iniciatīva ir balstīta uz blokķēžu tehnoloģiju, ļaujot piekļūt drošiem, digitalizētiem datiem, kurus var droši izmantot tiešsaistē.
Vēl Igaunija ir paziņojusi par nodomu izveidot pati savu kriptovalūtu “Estcoin”, kļūstot par pirmo valsti, kas apsver iespēju emitēt savu kriptovalūtu. Diemžēl nešķiet, ka Igaunijas kriptovalūta drīzumā varētu kļūt par realitāti – iniciatīvu par “Estcoin” kritizējusi Eiropas Centrālā banka, paziņojot:
“Neviena [eirozonas] dalībvalsts nedrīkst ieviest savu valūtu; eirozonas valūta ir eiro.”
Tikmēr Lietuva ir kļuvusi par ICO cilmvietu.
Lietuvas jaunuzņēmumi ICO ceļā pēdējos 18 mēnešos piesaistījuši vairāk nekā 500 miljonus eiro. Neviens nebūtu iedomājies, ka Lietuva starp pasaules valstīm ir trešajā vietā ICO ceļā piesaistīto līdzekļu apmēra ziņā. Lietuvu pārspējušas vienīgi Ķīna un ASV, bet tai cieši seko Šveice – valsts, kas iedēvēta par “kriptovalūtu Silīcija ieleju”.
Valdība ir sapratusi, kādu ekonomisko labumu dod blokķēžu nozares atbalstīšana, un ir izstrādājusi vairākas iniciatīvas, lai sniegtu tai vēl lielāku atbalstu. Finanšu uzraugs patlaban izstrādā blokķēžu “smilšu kasti”, kas dos iespēju blokķēžu iniciatīvām pārbaudīt savus risinājumus, pirms pieprasīt nepieciešamās atļaujas. Alternatīvās banku darbības atļaujas iegūt ir viegli – tam nepieciešami vien trīs mēneši.
Kāda situācija ir Latvijā?
Tas neizbēgami rada jautājumu – kas blokķēžu jomā notiek Latvijā, kura ir vidū starp Igauniju un Lietuvu?
Ja runā par juridisko pusi, tad valsts ir parakstījusi nodomu protokolu ar abām pārējām Baltijas valstīm, vienojoties atbalstīt blokķēžu iniciatīvas. Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir gatava konsultēt blokķēžu iniciatīvas par dažādām atļaujām, kas var būt nepieciešamas. Viena no tipiskajām nepieciešamajām licencēm, lai veikto ICO, kurā ir paredzēts piesaistīt investoru naudu, ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licence, un, lai to saņemtu, minimālais sākotnējais kapitāls ir 125 000 eiro. Līdzīgi kā Lietuvā, licence var tikt piešķirta trīs mēnešu laikā.
Lai gan Latvija nav tik pamanāma globālajā blokķēžu kopienā kā abas pārējās Baltijas valstis, ir vairākas nepietiekami novērtētas iniciatīvas, par kurām jums būtu jāzina. Šeit ir dažas no tām:
- Latvijā notika viena no svarīgākajām blokķēžu konferencēm Eiropā.
2017.gada novembrī kriptovalūtu birža “Hodl Hodl” organizēja bitkoinu jautājumiem veltītu konferenci “Baltic Honeybadger” (“Baltijas medusāpsis”), kuras burvīgajā nosaukumā bija atsauce uz populāro bitkoina mēmi “Honeybadger”.
Pasākumā piedalījās daudzas zvaigznes, un starp runātājiem bija Elizabete Stārka, kas vada iniciatīvu “Lightning Network”, Andrejs Antonopuls, kas devis lielu ieguldījumu izglītībā par bitkoiniem un ir viens no tās pamatlicējiem, un Pavols Rusnaks, kas radījis “Trezor” – visdrošāko aparatūras maku kriptovalūtām.
Par konferenci bija jūsmīgas atsauksmes, un viens otrs ar nepacietību jau gaida nākamo konferenci. Videoierakstus no konferences varat noskatīties šeit.
- Latvijas uzņēmumu ICO piesaistījuši vairāk nekā 28 miljonus eiro.
Lai gan apkopoti dati nav pieejami, padziļināta izpēte atklāj, ka Latvijas jaunuzņēmumi ICO organizēšanā bijuši visnotaļ cītīgi.
Te ir latviešu paveiktais:
- Digipulse (0,85 miljoni eiro) – digitālo aktīvu mantošanas platforma;
- HashRush (1,55 miljoni eiro) – datorspēle, kas ļauj spēlējot iegūt kriptovalūtas;
- Aeternum (3,05 miljoni eiro) – platforma, kurā varat ieguldīt zinātnieku intelektuālā īpašuma tiesībās;
- Forty Seven Bank (10,84 miljoni eiro) - digitālā banka;
- Globitex (9,7 miljoni eiro) – globāla bitkoinu biržas platforma;
- Cryder (29,6 tūkstoši eiro) – decentralizēts taksometru pakalpojumu dienests;
- Live Stars (2,12 miljoni eiro) – pornogrāfisko filmu straumēšanas platforma.
Kopējā summa – 28 650 000 eiro.
Salīdziniet to ar pagājušā gada tradicionālo finansējumu jaunuzņēmumiem – visā 2017.gadā tas bija 37 miljoni eiro.
Daži Latvijas jaunuzņēmumi pašlaik īsteno IPO vai arī tam nopietni gatavojas:
- FICNetwork, kas tika izreklamēts kriptokopienā, slēgtajā un atklātajā iepriekšpārdošanā jau ir piesaistījis 4,8 miljonus ASV dolāru.
- ICO Pass (Notakey) (vēlas piesaistīt 490 000 dolāru).
- SafeCrypt,
- Monetizr, kas slēgtajā iepriekšpārdošanā jau ir piesaistījis līdzekļus, kuru apmērs netiek atklāts. Minimālais ieguldījums ir 10 000 dolāru.
- Zeew – piegādes pēc pieprasījuma platforma, iepriekšpārdošanā piesaistījusi 24 000 eiro.
- Kāds Latvijas uzņēmums kuģu konteinerus pārbūvē par kriptovalūtu ieguves fermām un eksportē tos pa visu pasauli.
"PowerMining", kuru vada Kristaps Mors un Jānis Grinbergs, izmantojot aizraušanos ar kriptovalūtu ieguvi, sācis būvēt un pārdot ieguves aparatūru masveidā. Viņi piepilda konteinerus ar ieguves datoriem, kas tiek konfigurēti konkrētas kriptovalūtas – tādas kā bitkoini vai “Litecoin” – ieguvei. Līdz ar to konteinera pircējs kļūst par kriptovalūtas ieguves mobilās fermas īpašnieku.
Vienā konteinerā viņi ietilpina līdz 160 ASIC ieguves iekārtām. Ja tās ir bitkoinu ieguves iekārtas, to ieguves jauda ir 2,24 Ph/s, līdz ar to mēneša laikā var iegūt 4,315 bitkoinus.
Viņu konteineri ir eksportēti pat uz ASV, un pašlaik viņi gatavo nākamo sūtījumu uz Šveici. Viens konteiners maksā, sākot no 19 999 eiro, un īpašu interesi par tiem izrāda tādās tradicionāli turīgās zemēs kā ASV, Kanāda, Lielbritānija, Šveice un Japāna.
- Daži blokķēžu jomas lielie globālie spēlētāji ir no Latvijas.
Valērijs Vavilovs - "BitFury" līdzdibinātājs un vadītājs - ir no Latvijas. Viņa jaunuzņēmums – pilna servisa bitkoinu aparatūras un programmatūras centrs – ir piesaistījis vairāk nekā 106 miljonu eiro finansējumu, tolaik padarot to par vislielāko finansējumu piesaistījušo bitkoinu jaunuzņēmumu.
Lai gan šis jaunuzņēmums ir reģistrēts ASV un formāli nevar tikt iekļauts veiksmīgo Latvijas jaunuzņēmumu sarakstā, Valērijs mēdz būt Rīgā un ir aktīvs blokķēžu kopienas biedrs, piedaloties un, kad iespējams, daloties ar pieredzi dažādos kopienas pasākumos.
Metjū Mežinskis - "Crypto Voices" aplādes vadītājs. Metjū ir zinošs par kriptovalūtu un piedalās globālajā kustībā, kuras mērķis ir sniegt zināšanas par blokķēdēm.
Viņš dzīvo ASV un lepojas ar savu latvisko izcelsmi. Bija viens no runātājiem konferencē “Baltic HoneyBadger”.
5. “airBaltic” bija pirmā aviokompānija, kas sāka pieņemt bitkoinus.
”airBaltic” 2014.gadā pievērsa pasaules mediju uzmanību, paziņojot, ka pieņems maksājumus bitkoinos. Līdz ar to Latvijas nacionālā lidsabiedrība, kurā vairākums akciju pieder valstij, kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, ar kuru var norēķināties šajā kriptovalūtā.
Šis triks nostrādāja no sabiedrisko attiecību viedokļa, un ”airBaltic” pārstāvis ir paziņojis, ka aviokompānija turpinās pieņemt maksājumus bitkoinos. Lai gan interese par samaksu bitkoinos sākumā neesot bijusi ļoti liela, pēdējā laikā novērota tendence, ka šī interese pieaug.
