Ik dienu "Latvijas maiznieka" ceptuvēs saražo 50 līdz 70 tonnas maizes produktu. Viens no svarīgākajiem resursiem ražošanā ir dabasgāze. „Maizes ražošanā nav nemaz tik daudz to energoresursu, ar kurām var šīs iekārtas darbināt. Būsim godīgi, ja cena celsies vienam enerģijas avotam, cena celsies arī visam pārējam," saka „Latvijas maiznieks" pārstāvis Artūrs Ilziņš.
Viņš atbalsta konkurences izveidi gāzes tirgū, un vēlas, lai līdzīgi kā elektrības piegādātāju, "Latvijas maiznieks" varētu izvēlēties sev piemērotāko gāzes sagādnieku. "Atvērts tirgus izdara daudz labāk nekā monopols. Tai pat laikā valstij jābūt gatavai šī tirgus atvēršanai. Jāizdara viss, lai būtu pēc iespējas vairāk piegādātāju un cenas nepieaugtu," norāda Ilziņš.
Kā valstij sekmēsies ar kārtējiem centieniem dabasgāzes tirgus atvēršanā, nav zināms. Līdz šim šis solis monopolista spiediena dēļ vairākkārt atlikts. Arī tagad "Latvijas gāze" pauž neapmierinātību ar Saeimā nonākušajiem Enerģētikas likuma grozījumiem, kas jau no 2015.gada liek nodalīt sadali no citiem pakalpojumiem. „Piemēram, Eiropas Komisija min skaitļus, ka uzņēmumiem ar 100 tūkstošu klientu bāzi sadalīšanas izmaksas ir četri līdz 10 miljoni eiro un gaidāmais tarifu pieaugums ir 10-15%. Bet "Latvijas gāzei" ir 430 tūkstošu klientu, [...]pieaugums būs optimāli desmitos procentu, tas ir skaidrs, bet tas būs atšķirīgs patēriņa grupās. Mājsaimniecībām patēriņa grupās šis pieaugums būs lielākais, jo tur ir gan plaši sadales tīkli un tur ir ļoti mazs patēriņš," saka „Latvijas gāzes" pārstāvis Vincents Makaris.
"Latvijas gāzes" reorganizācija ir tikai viens no apstākļiem, kas varētu veicināt gāzes cenu kāpumu. Makaris stāsta, ka, uzsākot liberalizāciju ātrāk, Latvija pārkāps 1996.gadā slēgto "Latvijas gāzes" privatizācijas līgumu, kas tam nodrošina monopoltiesības līdz 2017.gadam. Šādas izmaiņas attieksmi pret Latviju varētu likt mainīt arī vienam no "Latvijas gāzes" līdzīpašniekiem "Gazprom". "Brīdī, kad tiek pārkāpti privatizācijas līguma nosacījumi, pastāv risks, ka piegādātāji skatīsies uz mums nevis kā uz uzņēmumu ar daļām, bet gan kā uz tirgu. Tādējādi pastāv risks, ka tirgū mūsu piegādes cenai jābūt augstākai. Mums šobrīd ir zemāka piegādes cena, nekā virknē Eiropas valstu. [..]Pieaugums varētu būt vairākos desmitos procentu, bet to ir tā grūti prognozēt, kā tas risināsies," norāda Makaris.
Par šādiem monopolista draudiem neizpratni pauž Ekonomikas ministrija. Līdz šim notikušajās sarunās "Latvijas gāzes" pārstāvji nav teikuši, ka sadales pakalpojumu nodalīšana prasīs tik lielas izmaksas. Par iespējamu cenu kāpumu neko nav teikuši arī monopoluzņēmuma akcionāri. Tas liekot domāt, ka šie draudi drīzāk saistāmi ar "Latvijas gāzes" menedžmenta interesēm. "Mēs neesam dzirdējuši neapmierinātu akcionāru viedokli. Pie mums nav vērsušies akcionāri, kuri būtu pateikuši - ja jūs to izdarīsiet to, tad mēs jums palielināsim cenu. Tāda saruna nav bijusi. Iespējams, mēs runājam par iekšēju jautājumu – to, kas ir svarīgs "Latvijas gāzei"," stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra padomnieks Jurijs Spiridonovs.
Šobrīd Latvija atšķirībā no citām Baltijas valstīm aizvien nav veikusi priekšdarbus gāzes tirgus atvēršanai. Šis ir bijis viens no iemesliem, kas kavējis darbu pie alternatīvo gāzes piegādes ceļu izveides. Ekonomikas ministrijā ir pārliecināti, ka ar šo likuma grozījumu pieņemšanu partneriem tiks sūtīts spēcīgs signāls. "Pirmām kārtām, tas ļoti palīdz mūsu starptautiskajiem partneriem Lietuvā, Polijā un tā tālāk saprast, ka viņu projektu realizācijai ir jēga. Mēs esam atkarīgi no tiem projektiem, kurus īsteno citas valstis. Polijas - Lietuvas savienojums ir tas, par ko runā gadiem. Tagad tas sāk virzīties. Mums ir svarīgi parādīt, ka, šim projektam realizējoties, te varēs arī kaut ko pārdot," atzīmē Spiridonovs.
Tikmēr Latvijas centienus nokāpt no „Krievijas gāzes adatas" kritiski vērtē Lietuvā. Laikraksts "Verslo Žinios" raksta, lai arī Lietuva caur savu jauno sašķidrinātās gāzes termināli varētu nodrošināt alternatīvas piegādes Latvijai jau no nākamā gada, tomēr tas izvēlētā divpakāpju tirgus atvēršanas mehānisma dēļ nebūs iespējams, jo vēl četrus gadus gāzes pārvade un uzglabāšana nebūs pilnībā nodalīta no „Latvijas gāzes".
Šķēpu laušana par Enerģētikas likuma grozījumiem gaidāma nākamā gada sākumā, kad to skatīs Saeimas komisijas. Tāpat gāzes tirgus atvēršanu februārī plāno pārrunāt Baltijas valstu premjeri.
