Panorāma

Aicina pieskatīt bērnus

Panorāma

Panorāma

Pieaugs darba devēju izdevumi algām

Pieaugs darba devēju izmaksas darbinieku algām

Nākamgad plānotais minimālās algas palielinājums Latvijā  teju visu darba devēju gadījumā nozīmēs lielākas izmaksas. Lai saglabātu konkurētspēju, celt nāksies ne tikai minimālās algas, bet arī tās, kas pārsniedz minimālo līmeni. Vislielākās izmaksas algu celšanai gaidāmas pašvaldībās.

Šobrīd minimālo darba algu Latvijā saņem aptuveni 4% strādājošo. Nākamgad gaidāmais minimālās algas kāpums no 380 līdz 430 eiro darba devējiem liks kāpināt atalgojumu ne tikai minimālo algu saņēmējiem, bet arī strādājošajiem, kam tā ir lielāka. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau aprēķinājusi, ka tas varētu radīt 6%-7% vidējo algu pieaugumu.

"Es te redzu divus riskus – iedzīvotāji, kam tiešām ir minimālā alga, es redzu risku, ka algu kāpums ir pārāk straujš un uzņēmums nevar to nopelnīt. Līdz ar to ir risks, ka šādi darbi tiek likvidēti. Otrs risks ir tāds, ka, nespējot samaksāt lielāku algu, uzņēmums sāk krāpties ar slodzēm un ēnu ekonomika tajā galā var pieaugt," lēsa Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Daļa uzņēmēju jau atzinusi, ka minimālo algu kāpuma dēļ tiem varētu samazināties konkurētspēja.

Tikmēr Kazāks atzīst, ka algu kāpums Latvijā būtu noticis neatkarīgi no minimālās algas celšanas, jo arvien vairāk darba tirgū izjūtamas negatīvās demogrāfiskās sekas un aug pieprasījums pēc darbiniekiem.

Līdz ar privāto sektoru atalgojuma kāpums gaidāms valsts sektorā, taču tas būs vienreizējs.

"Valdība plāno līdzekļus minimālās mēnešalgas palielināšanai līdz diviem miljoniem. Tālāk tas ir sistēmas iekšienē. Vai nu samazinot nodarbināto skaitu, vai kā citādi. Masvaidīgi papildus budžeta piešķīrumi nav," skaidroja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Pēc Citskovska sacītā, nākamajos gadus valsts pārvalde strādājošo skaitu plāno samazināt vēl par 6%, gūstot līdzekļus algu palielināšanai palikušajiem darbiniekiem. Optimizēt darbinieku skaitu plāno arī pašvaldībās, taču atšķirībā no valsts tām nākamgad būs nepieciešams prāvāks līdzekļu apjoms.

"Tie provizoriskie skaitļi ir tādi, ka tur būs vairāk nekā 20 miljoni eiro. [..] Bet bažas raisa, ka līdzekļu palielinājums minimālajām algām nebūs vienīgais, kas pašvaldībām no nākamā gada būs jāsedz, jo ir arī citas prioritātes, ko valsts paredz pašvaldībām. Tādējādi tas būs ļoti nopietns darbs, gatavojot pašvaldību budžetus," atzina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele.

LPS atzīst, ka, pēc provizoriskajiem aprēķiniem, 20 miljoni vajadzīgi tikai algu palielināšanai. Papildus slogu radīs arī sociālā nodokļa iemaksu palielināšana.

Tāpat no nākamā gada pašvaldībām trūcīgajiem iedzīvotājiem būs jāmaksā lielāks garantētais minimālais ienākums. Tas, vai  šo izmaksu segšanai pietiks ar saviem līdzekļiem, būs zināms nākamnedēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt