Šogad Āfrikas cūku mēris pagaidām apstiprināts 140 mežacūkām un lielākā daļa gadījumu konstatēti Kurzemē. PVD norādīja, ka tā patlaban uzskatāma par paaugstināta riska zonu vasaras laikā, kad slimībai ik gadu ir arī augstāka izplatība. Dienests aicina cūku novietnēs īpaši izvērtēt biodrošību.
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis atgādināja, ka kategoriski aizliegts mājas cūkām izbarot pašu sapļauto zāli vai pārtikas atkritumus, kā arī dzīvnieku dzirdināšanai izmantot ūdeni no ārā esošajām ūdenstilpēm.
Oļševskis norādīja, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kur slimība iegūta tikai no izbarotās sapļautās zāles.
Savukārt lielajās cūku novietnēs saimniekiem jāatceras par strādājošo maiņas apģērbu un apaviem, kā arī jāsamazina dažādu transportlīdzekļu iebraukšana cūku audzētavas teritorijā. Skrundas novada Rudbāržu pagastā uzņēmumam SIA “Korkalns” piederošajās cūku novietnēs pērn konstatēja Āfrikas cūku mēri un nācās likvidēt ap 10 tūkstoš cūku. Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Podnieks pastāstīja, ka šobrīd fermā jau atjauno ganāmpulku un patlaban novietnē ir ap 500 dzīvnieku, taču pirmo produkciju varēs realizēt tikai martā.
PVD šajā vasaras sezonā bažījas, ka līdz ar kopējo mežacūku populācijas pieaugumu arī slimības izplatības risks ir lielāks. To apstiprināja mežzinātnes institūta "Silava" zoologs Jānis Ozoliņš. Viņš norādīja, ka populācijas pieaugumu netālredzīgi veicina arī mednieki.
"Tiek diezgan nenormālos apjomos atkal piebarošana veikta, neievērojot tās prasības.
Nevar pilnīgi visus medniekus vainot. Speciāli mēs tam nesekojam "Silavā". Bet, veicot lāču monitoringu, skatoties video filmas vai uzņēmumus, kuros guļošus lāčus mums rāda, – nu, tas viss notiek cūku barotavās. Ļoti daudzās vietās tā piebarošana tiek veikta lielā apjomā. Dabā no tā nekāds sliktums nav, ir tas risks ar pārtikas drošību saistīts. Ja tas ir mazinājies, tad varbūt lai tie mednieki saimnieko un mācās paši no savām kļūdām. Bet novērojums ir tāds, ka nekas vairs netiek darīts, lai samazinātu mežacūku skaitu no mednieku puses," stāstīja Ozoliņš.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis stāstīja, ka pēc nomedīto dzīvnieku apjoma mežacūku populācija šogad pieaugusi par 26%. Arī Lūsis vērtēja, ka līdz ar lielāku mežacūku skaitu gaidāms arī lielāks mēra uzliesmojums. Tomēr, pēc viņa domām, populācijas pieaugums vairāk saistāms ar dabiskiem procesiem.
"Un tur ir šāda korelācija: ja šis objekts – mežacūka – paliek retāks, tad viņas mazāk medī. Līdz ar to populācijai tas ir labvēlīgi. Viņas vairojas, aug. Un tad mednieks skatās, ka mežacūkas ir pieaugušas. Tad arī tā slodze pieaug. Populācija kad uzsāk savu augšupeju, barība viņām ir, kur dzīvot, ir, konkurentu – citas mežacūkas – ir mazāk. Tas ir dabisks process, ļoti dinamisks. Bet barošana, protams, notiek.
Un tajā brīdī ir viena recepte – ja piebaro, tad intensīvi jāmedī.
Ja nemedī tik intensīvi – meža cūku mazāk, platībās viņas ieklīst retāk, un nav tik sekmīgas medības, līdz ar to mazāk intensīvas –, tad nepiebarojiet, tad lai tās mežacūkas iet tur, kur viņas piebaro, kur viņas medī," stāstīja Lūsis.
Meža cūku populācija no vairāk nekā 74 tūkstošiem 2014. gadā saruka līdz 20 tūkstošiem 2018. gadā. Savukārt pēc Valsts meža dienesta datiem 2021. gadā tā atkal pieaug, sasniedzot vairāk nekā 26 tūkstošus mežacūku.
