Tikmēr Grieķijas opozīcijas spēki izsakās, ka patiesībā Atēnu vadība nemaz nevēlas vienošanos ar ārvalstu kreditoriem un jau sākot domāt par izstāšanos no eirozonas. Šādas bažas pastiprinot arī piektdien gaidāmās Grieķijas premjerministra sarunas ar Krievijas prezidentu un valdības centieni meklēt alternatīvus finansēšanas avotus.
Jau ceturtdien eirozonas finanšu ministri pulcēsies uz sanāksmi, kuras uzmanības centrā noteikti būs sarežģītā finansiālā situācija Grieķijā. Tikšanās laikā ministriem jālemj, vai Grieķijas sasniegtais progress un reformu piedāvājumi ir pietiekami, lai Atēnas varētu saņemt pēdējo starptautiskā aizdevuma daļu – 7,2 miljardus eiro, kas palīdzētu novērst valsts maksātnespēju.
Taču pēdējo dienu laikā no Grieķijas sarunās iesaistītajām pusēm izskan arvien skaļāki paziņojumi un apsūdzības.
Tā, piemēram, grieķu premjerministrs Aleksis Ciprs otrdien paziņoja, ka starptautiskie kreditori ar savām prasībām cenšoties pazemot viņa valsti, aicinot Eiropas Savienību (ES) pārskatīt savu turpmāko atbalstu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izteiktajam reformu piedāvājumam. Ciprs uzskata, ka tieši SVF būtu jāsauc pie kriminālatbildības par bargajiem taupības pasākumiem, kas iedzina Grieķiju ilgstošā recesijā.
Uz šiem apgalvojumiem atbildi parādā nav palicis arī EK prezidents Junkers. Viņš apgalvo, ka grieķu premjerministrs sabiedrībai stāstot pavisam citu, nekā viņam ir stāstījis Junkers. Proti, Ciprs apgalvo, ka viena no aizdevēju galvenajām prasībām ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšana elektrībai. Citi grieķi ministri kritizējuši arī ierosinājumu palielināt pārdošanas nodokli medikamentiem. Taču Junkers norāda, ka viņš PVN celšanu medikamentiem un elektrībai uzskatot par kļūdu un par šādu nostāju esot ļoti labi informēti arī grieķu līderi.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis gan uzsver, ka piedāvājumā nodokļu celšana ir iekļauta, taču Junkers vai nu neesot pienācīgi izlasījis dokumentus, vai arī esot aizmirsis to, ko lasījis. Varufakis arī uzsvēris, ka viņš eirozonas finanšu ministriem negatavojas iesniegt jaunu reformu plānu, jo Eirogrupa neesot īstā vieta, kur apspriest piedāvājumus, par kuriem nav panākta vienošanās zemākā līmenī.
Kā otrdien minēja avoti ES, ja Eirogrupas finanšu ministriem ceturtdien gaidāmajās sarunās neizdosies panākt vienošanos, iespējams, jau nedēļas nogalē tiks sarīkota ārkārtas tikšanās.
Cipra vadītās partijas "Syriza" konkurenti no konservatīvās partijas "Jaunā demokrātija" jau izteikušies, ka tā vien šķiet, ka Grieķijas valdība vienošanos ar kreditoriem nemaz nevēloties panākt, tā vietā arvien vairāk uzmanības veltot iespējamai eirozonas pamešanai.
Tikmēr kļuvis zināms, ka jau piektdien Grieķijas premjerministrs Sanktpēterburgā tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Sagaidāms, ka tikšanās laikā vēlreiz tiks apstiprināti plāni celt gāzesvada "Grieķu straume" pagarinājumu, caur kuru Eiropai tiktu piegādāta Krievijas dabasgāze.
Tāpat plānots, ka Krievijas līderis uzaicinās Grieķiju iesaistīties jaunajā BRICS grupas (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) attīstības bankā, kuras izveidi daudzi analītiķi nosaukuši par izaicinājumu globālajai ekonomiskajai pārvaldībai, kurā dominē SVF un Pasaules Banka.
Interesanti, ka šādi aicinājumi izskanējuši par spīti tam, ka Grieķija līdz ar pārējām ES dalībvalstīm ir atbalstījusi sankciju pagarināšanu pret Maskavu Ukrainas krīzes dēļ.
Kā ziņo grieķu prese, Atēnās apsverot iespēju iemaksāt bankā simbolisku maksājumu, lai nākotnē varētu no tās saņemt finansējumu infrastruktūras projektiem. Pagaidām gan nav zināms, kādas saistības Atēnām būs jāuzņemas Šanhajā bāzētās bankas priekšā.
