Turklāt Vācijas iespējamā atteikšanās no projekta varētu būt viens no nosacījumiem, lai izvairītos no briestošā tirdzniecības kara starp ASV un Eiropas Savienību.
Baltijas jūras piekrastes pilsētā Zasnicā darbs kūsāt kūsā pie pirmo “Nord Stream 2” cauruļvadu būves. Pagājušajā nedēļā tika paziņots, ka sākti sagatavošanās darbi Greifsvaldes līcī, tuvāko gadu laikā pēc cauruļvada paplašināšanas darbiem solot dubultot no Sibīrijas plūstošās Krievijas gāzes apjomus pa Baltijas jūras dzelmi.
Tomēr tagad tā jau daudz kritizētajam projektam politisku, ekonomisku un vides apsvērumu dēļ pievienojies, iespējams, līdz šim nopietnākais šķērslis. Laikraksts “The Wall Street Journal” ziņo, ka tas kļuvis par vienu no iespējamiem mainīgajiem sarunās starp ASV un Eiropas Savienību, lai novērstu tirdzniecības karu, ar kuru piedraudējis prezidents Donalds Tramps, un veicinātu sarunas par jauna tirdzniecības līguma noslēgšanu.
Viena no personām, kas bija klāt Trampa un Merkeles pagājušā mēneša sarunās, ASV laikrakstam apstiprināja, ka amerikāņu atbalsts “Nord Stream 2” projektam ir viens no jautājumiem, kas pašlaik tiek sasaistīts ar izvairīšanos no tarifiem uz ASV importētajām vāciešu automašīnām.
ASV pašlaik vērsušas stingrākas sankcijas pret Krieviju nekā Eiropas Savienība un atbalso savienības austrumu flanga satraukumu par to, ka ar “Nord Stream 2” projektu tiks pastiprināta Eiropas valstu enerģētiskā atkarība no Krievijas. Turklāt tas notiek laikā, kad ASV uz Eiropu sāk eksportēt savu sašķidrināto gāzi. “Nord Stream” vadība tikmēr cenšas kliedēt bažas par netīkamo politisko bagāžu, ar ko kopā nāk jaunais enerģētikas projekts.
“Lielākajai daļai Eiropas valstu ir iespēja iegūt gāzi no dažādiem avotiem. Konkurence iekšējā tirgū strādā, un līdz ar to šo cauruļvadu nevar izmantot šantāžai un tas nevar negatīvi ietekmēt kādu no valstīm. Taču tas var kalpot kā garants gāzes piegāžu drošībai un turpināt spēlēt nozīmīgu lomu konkurences veicināšanā,” pauda “Nord Stream 2” pārstāvis Jenss Millers.
Tikmēr daudzi nozares eksperti noraida šos uzņēmuma apgalvojumus un īpaši izceļ Krievijas spēju ar šo projektu pasliktināt Ukrainas pozīcijas,
“Ģeostratēģiskie aspekti spēlē svarīgu lomu kā jebkurā cauruļvadu projektā. Šis investīciju projekts jāskatās 30, 40, 50 un 60 gadu perspektīvā, un līdz ar to izvēlētais kurss ir ļoti būtisks. Šajā gadījumā projekts ir ne vien apšaubāms gan enerģētiski, gan ekonomiski, bet arī politiski, ja runājam par Ukrainas nostādīšanu neizdevīgā pozīcijā,” norādīja Vācijas Ekonomiskā pētniecības institūta eksperte Klaudija Kempferte.
Pēc tikšanās ar Angelu Merkeli Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krievija turpinās gāzes tranzītu caur Ukrainu, ja vien tas būs ekonomiski izdevīgi. Tomēr pēc sanāksmes tā arī nav kļuvis skaidrs, vai Krievija ir gatava to Vācijai garantēt. Nav arī skaidrs, vai ASV draudi ar tarifiem var ietekmēt Vācijas izvēli, kas ir pasaulē lielākā dabasgāzes importētāja un kuras gāzes patēriņš tikai turpinās augt.
KONTEKSTS:
Jau šobrīd Krievija no Viborgas ostas, kas atrodas netālu no Sanktpēterburgas, gāzi pārvada pa Baltijas jūras gultni uz Vācijas ziemeļos esošo Greifsvaldes ostu caur gāzesvadu "Nord Stream" jeb ''Ziemeļu straume''. "Nord Stream 2" ir plāns blakus jau esošajām divām caurulēm piebūvēt klāt vēl divas.
Projekta īpašnieks ir "Gazprom", taču kā finansētāji piedalās arī piecas Rietumeiropā plaši pazīstamas enerģētikas kompānijas – Vācijas "Uniper" un "Wintershall", Austrijas OMV, Nīderlandes "Shell" un Francijas "Engie". Projekta izmaksas – gandrīz 10 miljardi eiro. Plānots, ka "Nord Stream 2" varētu sākt darboties jau 2019. gadā.
