Evelīna Bella pirms gada Skultes pagastā iegādājās nelielu māju ar ābeļdārzu hektāra platībā. Lai arī sākotnēji Evelīna ar vīru nemeklēja tieši īpašumu, kurā nodarboties ar lauksaimniecību, bet pērn no augļu dārza ievāca pirmo ražu. Tagad viņa atzīst, ka nelielajā saimniecībā turpinās nodarboties ar augļkopību.
Evelīna stāsta, ka viņai nav mērķa tapt par lielu ražotāju, bet gan veidot nelielu saimniecību: “Vispirms sakopt šo visu un saprast, ko darīt ar tiem ābolīšiem. Sulas ir viens no variantiem. Rudenī arī noteikti vienkārši ābolīšus kā tādus. Varbūt arī laika gaitā sidrs, sukādes. Vienmēr jau var nolīdzināt, nozāģēt, bet, ja āboli ir garšīgi un ābeles vēl ražo, kāpēc to neizmantot? Gan jau uz nākamo gadu kaut ko padomāsim.”
Savukārt Elvīrai Āboliņai jau kopš 90. gadiem ir neliela zemnieku saimniecība aptuveni 26 hektāru platībā. Tagad viņa audzē gaļas liellopus Preiļu novada Vārkavas pagastā. Iepriekš saimniecība izmantojusi atbalstu lauksaimniecības tehnikas iegādei un novietnes izbūvei.
Lai arī atbalsta iespējas mazu saimniecību attīstībai ir, tomēr izaugsmi kavē lauksaimniecības zemes pieejamība. “Mazliet paplašināties gribam, bet tā, ka uz 100 vai 200 lopu, tāda mērķa mums nav. Mums ir [mērķis] līdz 30 lopiņiem aiziet. Pirmām kārtām tagad ir ļoti grūti platības palielināt. It kā nebūtu problēmu palielināties, ja būtu lauksaimniecības zemes.
Apkārtnē jau arī visi saimnieko, un visas zemes praktiski tiek izmantotas,” stāsta Elvīra.
Mazo zemnieku organizācijas "Zemnieku federācija" vadītāja Agita Hauka apstiprina, ka nelielas piemājas saimniecības kā dzīvesveids kļuvušas arvien populārākas, kā arī jau esošajās mazajās saimniecībās norit aktīva paaudžu nomaiņa.
Īpaši populāra mazo zemnieku vidū patlaban ir bioloģiskā lauksaimniecība un gaļas lopu audzēšana.
“Latvijā hektāru mums ir tik, cik ir. Attīstība nozīmē gan tehnikas iegādi, gan nišas produktu izstrādi, pārveidošanu, saimniecības uzlabošanu, piesaistot tūrismu. Jā, tas ir sezonas darbs, sezonas papildpeļņa. Tas ir dzīvesveids. Viņi apstrādā zemi, pārdod preci, bet viņu mērķis nav tūkstošiem hektāru. Un, protams, strādā daudz, jo mazam saimniekam ir mazas tehnikas jaudas un to dara paši savām rokām. Tādu ir daudz,” saka Hauka.
No 8.septembra mazie lauksaimnieki jau piekto reizi var pieteikties uzņēmējdarbības uzsākšanas vai mazo saimniecību attīstības atbalstam. Programmā kopējais pieejamais finansējums ir 15 000 000 eiro.
