Šobrīd ir kārklu stādījumu pļaušanas laiks. Nopļautos dzinumus lauksaimnieki uzreiz sakrauj kaudzē un sašķeldo. No viena hektāra iegūst vidēji 120 kubikmetru šķeldas, ko izmanto siltumenerģijas ražošanā.
“Ideja ir tāda, ka tu kārklu vienu reizi iestādi un vāc viņu 7-9 reizes, un tā katru augšanas reizi, tie ir kādi 3-5 gadi. Tā kā tas plantācijas mūžs ir 20 - 30 gadi,” stāsta SIA "Ecomark" vadītāja Lāsma Apsīte.
Speciālisti vērtē, ka kārklu audzēšana ir laba iespēja, kā izmantot tās zemes platības, kuras nav piemērotas citām lauksaimniecības kultūrām. Tiesa gan – ir zemnieki, kas to uzskata par zemes piesārņošanu un meliorācijas sistēmu bojāšanu, jo kārklu saknes var aizsprostot drenāžas caurules. Tādēļ arī,
kārklus audzējot uz meliorētas zemes, lauksaimnieki nevar saņemt platību maksājumus.
“Tas ir strīdīgs jautājums. Likumdevējs ir gribējis nodrošināties, ka tādās platībās, kur ir meliorācijas sistēmas, netiks veicināta šī aizaudzēšana, tādēļ viņš arī tādu normu ieviesis, kur, manuprāt, būtu ļoti prātīgi pievienot to vienu vārdiņu - slēgtās meliorācijas sistēmas, jo, ja ir grāvju tīkls, tad tas pilnīgi neko neietekmē,” skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa.
Interese par industriālo kārklu audzēšanu arvien palielinās, un pieprasījums pēdējos gados pieaudzis arī šķeldai, kas ir lētāks kurināmais nekā citas alternatīvas.
“Biomasa kā kurināmais attīstās pēdējos gados. Parādās arī jaunās katlu mājas, parādās arī lielās koģenerācijas stacijas. [Šķeldu] izmanto vairāk arī kurināmā iegūšanai priekš eksporta, un, protams, tajā kopējā plūsmā ātraudzīgie kokaugi arī attīstās,” stāsta SIA "Ekodoma" projektu vadītājs Aivars Žandeckis.
Nozares speciālisti uzskata, ka pašlaik galvenais uzdevums ir sekmēt sadarbību starp nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem, veicinot vietējo piegādes ķēžu attīstību Latvijā.