Dienas ziņas

Arī asenizācijas pakalpojumi kļūs dārgāki

Dienas ziņas

Jauns uzturlīdzekļu izmaksas regulējums

Attīsta industriālo kārklu audzēšanu

Pieaug interese par industriālo kārklu audzēšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijā industriālos jeb ātraudzīgos kokus audzē vien daži lauksaimnieki, kuri šāda veida uzņēmējdarbību saredz kā ilgtspējīgu iespēju bioenerģijas ražošanā. Kārkli ir visbiežāk audzētā enerģētiskā koksne. Vienas no lielākajām ātraudzīgo kārklu platībām ierīkotas Vidzemē, Kocēnu novadā, kur darbojas šīs nozares pionieri.

Šobrīd ir kārklu stādījumu pļaušanas laiks. Nopļautos dzinumus lauksaimnieki uzreiz sakrauj kaudzē un sašķeldo. No viena hektāra iegūst vidēji 120 kubikmetru šķeldas, ko izmanto siltumenerģijas ražošanā.

“Ideja ir tāda, ka tu kārklu vienu reizi iestādi un vāc viņu 7-9 reizes, un tā katru augšanas reizi, tie ir kādi 3-5 gadi. Tā kā tas plantācijas mūžs ir 20 - 30 gadi,” stāsta  SIA "Ecomark" vadītāja Lāsma Apsīte.

Speciālisti vērtē, ka kārklu audzēšana ir  laba iespēja, kā izmantot tās zemes platības, kuras nav piemērotas citām lauksaimniecības kultūrām. Tiesa gan – ir zemnieki, kas to uzskata par zemes piesārņošanu un meliorācijas sistēmu bojāšanu, jo kārklu  saknes var aizsprostot drenāžas caurules. Tādēļ arī,

kārklus audzējot uz meliorētas zemes, lauksaimnieki nevar saņemt platību maksājumus. 

“Tas ir strīdīgs jautājums. Likumdevējs ir gribējis nodrošināties, ka tādās platībās, kur ir meliorācijas sistēmas, netiks veicināta šī aizaudzēšana, tādēļ viņš arī tādu normu ieviesis, kur, manuprāt, būtu ļoti prātīgi pievienot to vienu vārdiņu - slēgtās meliorācijas sistēmas, jo, ja ir grāvju tīkls, tad tas pilnīgi neko neietekmē,” skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa.

Interese par industriālo kārklu audzēšanu arvien palielinās, un pieprasījums pēdējos gados pieaudzis arī šķeldai, kas ir lētāks kurināmais nekā citas alternatīvas.

“Biomasa kā kurināmais attīstās pēdējos gados. Parādās arī jaunās katlu mājas, parādās arī lielās koģenerācijas stacijas. [Šķeldu] izmanto vairāk arī kurināmā iegūšanai priekš eksporta, un, protams, tajā kopējā plūsmā ātraudzīgie kokaugi arī attīstās,” stāsta  SIA "Ekodoma" projektu vadītājs Aivars Žandeckis.

Nozares speciālisti uzskata, ka pašlaik galvenais uzdevums ir sekmēt sadarbību starp nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem, veicinot vietējo piegādes ķēžu attīstību Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti