Berlīnes veikalos un kafejnīcās laužu nav kļuvis mazāk un nekas neliecina, ka ekonomikas izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Vācijas ekonomiskās izaugsmes prognozes ir mainītas, un mainītas uz leju. Prognoze šim gadam bija plānota 1,9%, bet tagad pazemināta uz 1,3%.
Vācijas ekonomikas bremzēšanās ir iemesli jāmeklē ārpus Vācijas – tā uzskata eksperti.
Izdevuma “Starptautiskā politika” galvenā redaktore Silke Tempela skaidroja, ka Vācijas galvenais eksporta tirgus ir Eiropas Savienība ar grūtībās nonākušo Franciju, Itāliju un Spāniju, un tas, protams, iespaido Vācijas ekonomiku.
„Viens gan ir skaidrs - eirokrīze vēl nav beigusies, nevajag sevi muļķot,” sacīja Tempela.
Vēl viens Vācijas ekonomiku bremzējošs faktors ir arī sankcijas pret Krieviju, lai gan vācu eksports uz Krieviju nav bijis liels – aptuveni 3% ko kopējā apjoma, un tas samazinājies vēl pirms sankcijām. Pat luksusa auto BMW un „Mersedes” ražotāji nesūdzas par eksporta kritumu, lai gan Krievijas tirgus nu ir slēgts.
„Sankcijas nav galvenais iemesls, kāpēc Vācija pieredz lēnāku izaugsmi, bet tā ir daļa no kopējās bildes. Ja ekonomiskā izaugsme samazināsies Ķīnā, tad gan tas ietekmēs Vāciju un vairāk nekā sankcijas pret Krieviju,” skaidroja vecākais pētnieks Ķelnes vācu ekonomikas izpētes institūtā Klauss Hainers Rols.
Vācija pati par savu ekonomiku nesūdzas – tā turpina augt, bet lēnāk, nekā gribētos citām Eiropas valstīm, kuras vienmēr Vāciju uzlūkojušas kā Eiropas ekonomikas vilcējspēku.
„Nodarbinātība turpina pieaugt, iekšējais tirgus Vācijā ir bez izmaiņām, pat ražošanas uzņēmumi neatlaiž cilvēkus – iedzīvotājus tas neskar. Mums šeit nesākas recesija, tikai palēninās izaugsme,” uzsvēra Klauss Hainers Rols.
Bezdarbs Vācijā ir viszemākais Eiropā – nepilni 5%, un nodarbinātība pat pieaug. Tiesa gan – vidējā alga pēdējos gados pat nav pieaugusi, jo radītas daudz jaunu darba vietu tieši ar zemām algām.
Toties arvien biežāk te redzami streiki. Pārsvarā streiko transporta darbinieki, piemēram, tagad vairākas dienas ilgst vilciena vadītāju streiks Berlīnē, kas paralizējis dzīvi galvaspilsētā.
Eksperti aprēķinājuši, ka šādi vairāku dienu streiki rada 100 miljonu eiro dienā lielus zaudējumus valsts ekonomikai. Vācijas ekonomika joprojām ir gana spēcīga, lai šādus pārbaudījumus izturētu. Daudz grūtāk tai ir izturēt savu kaimiņu – Francijas, Itālijas un Spānijas ekonomisko mazspēju.
