Eirosistēmas pārskats liecina, ka eirozonā kopumā viltojumu skaits pret īsto banknošu daudzumu apgrozībā ir neliels - 2015.gada otrajā pusgadā konstatētie 445 000 viltojumu ir mazāk nekā 0,0025% no 18 miljardiem īstu eiro banknošu.
Eirozonā viltotākās ir 20 eiro un 50 eiro nomināla naudas zīmes.
Latvijā pagājušajā gadā situācija ar eiro viltojumiem bija stabila un konstatētais viltojumu skaits bija līdzīgs 2014.gada rādītājam, liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.
2015.gadā konstatēto viltoto eiro naudas zīmju skaits Latvijā ir ap 1400, tajā skaitā nedaudz vairāk nekā 300 viltotas monētas un mazāk nekā 1100 viltotas banknotes.
Latvijas Banka vērš uzmanību, ka Latvija kopā ar Somiju, Igauniju, Lietuvu un Slovākiju ir starp tām piecām eirozonas valstīm, kurās ir vismazākais viltojumu skaits - gan absolūtos skaitļos, gan rēķinot pret iedzīvotāju skaitu un/vai naudu apgrozībā.
Latvijā eiro tiek lietots jau vairāk nekā divus gadus. Latvijas Banka vērtē, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir labi informēti par eiro naudas zīmju drošību. Iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un drošības pazīmes - viltojumu kvalitāte, it īpaši monētām, pārsvarā ir zema, un pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai aplūkot rūpīgāk monētu, lai pazītu viltotu naudas zīmi. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B, kā arī filiālē Liepājā, Teātra ielā 3.
Latvijas Saeima 28.janvārī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus par naudas viltošanu. Pieņemtie likuma grozījumi paredz soda gradāciju atbilstoši viltotas naudas apmēriem. Par viltotas naudas izgatavošanu vai par šāda viltojuma izplatīšanu ievērojamā apmērā turpmāk būs paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Ja noziedzīgās darbības izdarītas lielā apmērā vai tās izdarījusi organizēta grupa, brīvības atņemšana paredzēta uz laiku līdz pat desmit gadiem.
Savukārt par naudas viltošanai pielāgotu iekārtu, programmatūras, datu un citu līdzekļu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu un izplatīšanu iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem. Kā alternatīvais sods paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.
