Lielveikalā "Spice" Rīgā norisinās iepirkšanās festivāls. Visi veikali atvērti no astoņiem rītā līdz vieniem naktī. Atrast vietu automašīnai ir gandrīz neiespējami.
"Ekonomikai tas ir ļoti labi, ka cilvēki tērē, jo tas ir vesels loks - ja mēs pirksim, piemēram, Latvijā ražotas preces, tad mēs varēsim nodrošināt to, ka joprojām tiek saglabātas darbavietas, un ģimene tādā veidā varēs izvairīties no riska, ka ģimenes locekļi zaudē darba vietu," skaidro Ieva Use-Cimmermane, "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta vadītāja.
Šī gada pirmajā pusē vidējā mēnešalga "uz rokas" Igaunijā bija 790 eiro, Latvijā 551 eiro un Lietuvā 527 eiro. Igauņi viscītīgāk arī atliek naudu nebaltām dienām - 83 procentiem igauņu ir uzkrājumi bankā. Tikmēr no algas līdz algai joprojām dzīvo katrs otrais latvietis, un tikai 53 procentiem ir izveidots uzkrājums - tā liecina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums Baltijas valstīs. Šī tendence - uzkrājumu veidošana - visticamāk ir krīzes rūgtā mācība.
"Šī gada pirmajā pusē, ja mēs saskaitām algu fondu - algu likmes, nostrādātais laiks, nodokļu ietekme - mēs redzam tuvu desmit procentiem Latvijā ir pieaudzis kopējais algu fonds. Puse no tā aiziet uzkrājumos, kas ir ļoti netipiska situācija Latvijā. Faktiski tā nekad nav bijis," norāda "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Tiesa, uzkrājumi joprojām nav lieli un darba zaudēšanas gadījumā iztikt ar uzkrāto varētu vien mēnesi vai divus.
"Katrā ģimenē būtu nepieciešams trīs līdz sešu mēnešu ienākumu līmenis - tāda veida uzkrājums, lai mēs varētu justies drošāki savās naudas lietās," norāda Ieva Use-Cimmermane.
Pēdējais pētījums rāda, ka cilvēki visvairāk naudas uzkrāj nebaltām dienām, tad seko vēlme sakrāt kādam lielākam pirkumam, uzkrājumi savu bērnu nākotnei, piemēram, izglītības apmaksai un mājokļa iegādei.
"Cilvēki pelna vairāk, bet netērē vairāk. Ja mēs skatāmies uz patēriņu, tas lēnām, lēnām aug, sevišķi, ja runājam par mazumtirdzniecību, šogad tie ir divi, trīs, četri procenti pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Pat vēl nesenā pagātnē bija laiks, kad mazumtirdzniecība auga straujā, vēl jo vairāk tā saucamajos treknajos jeb "gāzi grīdā" gados. Šobrīd ir nevis "gāzi grīdā", bet cilvēki viegli tur kāju uz bremzes pedāļa, toties ļoti strauji palielina uzkrājumus. Bankām par to, protams, prieks," teic Pēteris Strautiņš.
Ekonomisti arī brīdina, ka Ziemassvētku tēriņi, sarūpējot dāvanas, apsveikumus un svētku galdu, bieži pārsniedz plānotos izdevumus. No maza bankrota janvārī var paglābties, dāvanas nopērkot laikus, piemēram, jau novembrī, nevis pēdējā Ziemassvētku nedēļā. Decembrī tāpat daudz naudas aizies svētku mielastam un citiem tēriņiem.
