Kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – pieredze liecina, ka, lai nodrošinātu veiksmīgu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas darbību, uz katriem 2500 iedzīvotājiem ir nepieciešams viens iepakojuma savākšanas automāts. Tas nozīmē, ka Latvijā būtu jāuzstāda aptuveni 790 šādi automāti, aprēķinājis Brizga.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras publiskotie aprēķini liecina, ka par katru dzēriena pudeli patērētājiem būtu jāsamaksā aptuveni 3,6 centi, kurus pircēji nevarēs atgūt, ko nevarēs saņemt atpakaļ. Tikmēr Brizga, atsaucoties uz Lietuvas pieredzi, norāda, ka tur izlietotā dzērienu iepakojuma apsaimniekošanas izmaksas ir zemākas. Proti, dzērienu skārdenei tās ir tikai 1 cents, PET pudelēm – 3 centi par pudeli, bet stikla pudelēm – 4 centi par vienu pudeli.
Depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas un tas, kā tās atspoguļojas dzērienu cenās, lielā mērā ir atkarīgas no izvēlētā sistēmas ieviešanas modeļa, uzsver Brizga. “Aparāti ir dažādi, un nav obligāti jāpērk aparāti – var būt arī manuāla pieņemšana pie kases vai atsevišķā kioskā,” saka Brizga.
KONTEKSTS:
Viedokļi par depozītsistēmas ieviešanu ir atšķirīgi. Daudzi uzņēmēji uzsver, ka tā izmaksātu pārāk dārgi un nebūtu pietiekami efektīva. Vides aizstāvju domas dalās – tā Vides aizsardzības klubs paziņoja, ka neatbalsta obligātu depozīta sistēmu, turpretī organizācija “Zaļā brīvība” uzsver, ka tas būtu būtisks videi draudzīgs solis.
Vides aizsardzības ministrs Juris Pūce intervijā LSM.lv atzina, ka depozīta sistēma ir dārgāka nekā atkritumu dalītā savākšana, taču tā ļaušot savākt līdz 90% pudeļu. Ministrija gan depozīta sistēmas labāko modeli vēl meklēs, iespējams, līdz gada beigām.
