Pētnieks: No OIK sistēmas nekas ilgtspējīgs nav radīts

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas darbība vērtējama kā neveiksme, jo tā nav sasniegusi savus mērķus un ir padarījusi ekonomiku mazāk konkurētspējīgu, tā pirmdien Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijā atzina kodolfizikas doktors un enerģētikas jautājumu koordinators Agris Auce.

Pētnieks: No OIK sistēmas nekas ilgtspējīgs nav radītsLinda Zalāne

„Pirmkārt, tas ko mēs varētu mācīties no pagātnes ir, ka nevajadzētu pieļaut to, ka atkal tiek izšķiesta liela nauda bez jūtama rezultāta. Būtu jāizvairās no visādiem mēģinājumiem uzspiest valstij izpirkt vecās, nolietotās OIK iekārtas, lai OIK īpašnieki, šī brīža labuma guvēji, gūtu nākamo porciju mūsu visu kopējo līdzekļu,” uzsvēra Auce.

Viņš pirmdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībniekiem sniedza savu vērtējumu par OIK sistēmas ieguvumiem un zaudējumiem. Viņaprāt, nākotnē jāgatavojas jaunajai realitātei, kur fosilā kurināmā būs aizvien mazāk, un ir jāsaprot, ko Latvija plāno šādā situācijā darīt.

„Vējam un saulei ir tāds trūkums kā nestabilitāte. Ko mēs darām, kad ir mākoņainas, bezvēja dienas? Neformāli vācu iedzīvotāji jau pamazām tiek pieradināti pie domas, ka var būt arī elektrības pārtraukumi, ka iepriekšējā attīstība turpināsies. Valstis, kurās ir kodolstacijas, tādu problēmu neizjūt,” stāstīja Auce.

Arī deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) Latvijas Radio uzsvēra, ka veco vēja parku iegāde no valsts budžeta līdzekļiem nav pieļaujama.

„Tā būtu liela budžeta izšķērdēšana, lai neteiktu vairāk – kaut kas saistīts ar budžeta izzagšanu, ja valsts izdomātu šobrīd atpirkt vecos, nolietotos vēja parkus, par kuriem jau ir samaksāts, maksājot ikmēneša dotācijas,” sacīja Valainis.

Viņš stāstīja, ka gala ziņojums ir 90 lapu plašs dokuments, kurā meklētas atbildes par OIK sistēmas izveidošanu no tās pirmsākumiem.

„Principā visi ir pielikuši roku, lai OIK taptu. Šodien zinātnieks, kurš ikdienā pēta šos jautājumus, man apliecināja, ka tā ir bijusi liela, pārmaksāta sistēma,” norādīja politiķis.

Pagaidām konkrētu zaudējumu summu parlamentārās izmeklēšanas komisijas dalībnieks vēl nevarēja nosaukt. Aprēķini tiek veikti, un ar gala ziņojumu komisija nāks klajā tuvākajās nedēļas.

Uz jautājumu, vai spēj nosaukt arī labās lietas no OIK sistēmas, Auce izteicās drūmi:

„Mērķis nav sasniegts, jo nekas ilgtspējīgs no tā nav radies, kas samazinātu izmešus. Daži cilvēki ir labi nopelnījuši. Mēs jau pirms tam bijām Eiropas acīs līderi, pateicoties lielajām hidroelektrostacijām. Tie deva lielāko pienesumu atjaunojamās enerģijas apjomā. Otru lielāko pienesumu atjaunojamā enerģijā dod malka, ko mēs katrs mājās kurinām."

Pēc Auces domām, lielākais ieguvums no OIK ir modernizētās un līdz ar to ekonomiskās Rīgas TEC [termoelektrocentrāles] stacijas, kas vēl ilgi varēs strādāt, lai nodrošinātu siltumu galvaspilsētai.

KONTEKSTS:

Valdība 2019. gada jūnijā atbalstīja Ekonomikas ministrijas ieceri no 2021. gada atcelt OIK maksājumu elektrības patērētājiem. Paredzēts, ka valsts atbalsts „zaļās” elektroenerģijas ražotājiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas jeb obligātās iepirkuma komponentes (OIK) vairs rēķinos nebūs.

Pirms tam Saeima izveidota OIK parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai jāvērtē, piemēram, tas, vai, lemjot par atbalstu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, ir vērtēta Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, kā arī dažādi amatpersonu lēmumi.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt