Viņš atzina, ka atbilstoši Ēnu ekonomikas indeksam, ko šodien plānots prezentēt konferencē „Ēnu ekonomika Latvijā”, līdztekus jau zināmajām problēmām, proti, aplokšņu algām un ienākumu neuzrādīšanai, arvien aktuālāks kļūst jautājums par darbaspēka neuzrādīšanu. Būtiska daļa no šī neuzrādītā darbaspēka ir nelegālie imigranti, kas tiek nodarbināti būvniecībā un arī citās jomās, uzsvēra Sauka.
"Latvijā varētu būt 17 000 nelegālo darbinieku. No 15 000 līdz 20 000 - grūti pateikt. Atbilstoši robežsardzes [datiem] - 60% apmēram ir būvniecības sektorā, pārējie ir izkaisīti visur.
Iedzīvotāji to redz. Pēdējā laikā parādās jau ziņas - mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, ejam uz attīstību - bet te parādās kaut kādi paverdzināšanas gadījumi. Ir arī drošības riski. Tas lielā mērā ir tādēļ, ka nav kontrolētās imigrācijas politikas," sacīja Sauka.
Viņš trešdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā konferencē "Ēnu ekonomika Latvijā" iepazīstinās ar prezentāciju "SSE Riga Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2018.".
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka saskaņa ar jaunākajiem datiem ēnu ekonomika Latvijā pērn turpināja pieaugt. Tas notiek jau otro gadu pēc kārtas, neskatoties uz Latvijas ekonomikas izaugsmi.
Pēc Endziņa teiktā, ekonomiskās izaugsmes laikā ēnu ekonomika parasti samazinās, taču Latvijā jau divus gadus vērojama pretēja tendence. Ēnu ekonomiku audzē arī nelegālās nodarbinātības palielināšanās.
Endziņš neminēja to, cik lielā mērā pērn augusi ēnu ekonomika. 2017. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieauga līdz 22% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina ekonomikas pētnieka Saukas iepriekšējā pētījuma dati. 2016. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 20,7% no IKP.
