Latvijā ēnu ekonomika ir aptuveni 25-26% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Lai gan dati par to, cik lielā mērā tā pieaugs vai samazināsies šajā gadā, vēl tiks apkopoti, Sauka cer, ka ēnu ekonomika paliks esošajā līmenī.
Viņš arī skaidroja, ka nodokļu maksāšanai ir virkne racionālu iemeslu, tomēr starptautiskie pētnieki aizvien vairāk skatās uz šī jautājuma emocionālo pusi, jo kopumā racionāli būtu maksāt nodokļus. Tāpēc augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā Sauka skaidro ar emocionālās motivācijas trūkumu.
Iedzīvotāji ārkārtīgi neuzticas valdībai, uzņēmējiem nepatīk nodokļu sistēma, un viņi nav apmierināti ar nodokļu politikas stabilitāti, norādīja Sauka. Arī 2016.gada valsts budžeta veidošana, kurā netika ņemti vērā sociālo partneru iebildumi, esot veicinājusi ēnu ekonomiku.
Tāpēc politikas veidotājiem būtu jāapzinās – kamēr valdības prestižs neuzlabosies un uzņēmēji nebūs apmierināti ar nodokļu politiku, ēnu ekonomika būtiski nesaruks.
Turklāt lielas un ilgstošas ēnu ekonomikas parādība lielā daļā sabiedrības kļuvusi par normu. Tāpēc to nav iespējams mainīt ātri un arī ne ar represīvām metodēm, bet gan nepieciešama labvēlīga vide nodokļu maksāšanai. Tam nepieciešama nodokļu sistēmas saprotamība un politikas konsekvence.
Pozitīvs signāls gan ir tas, ka nākamgad paredzēti līdzekļi apjomīgam pētījumam par nodokļu sistēmu Latvijā. Iepriekš ziņots, ka plānots pasūtīt īpašu pētījumu Pasaules Bankai, tam atvēlot 300 000 eiro. Sauka lēsa, ka līdzīgu pētījumu varētu veikt arī Latvijas pētnieki sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem un tas izmaksātu lētāk.
Vēstīts, ka nodokļu sistēmas reformu piedāvājumu Finanšu ministrija apņēmusies sagatavot līdz laikam, kad sāksies diskusijas par 2017. gada valsts budžetu.
