Sadaļas Sadaļas

Euranet Plus

Uģis Lībietis par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

Euranet Plus

Ārkārtas samitā Briselē apsprieda migrācijas jautājumus

LĀI pētnieks Aldis Austers par Emanuela Makrona un Angelas Merkeles piedāvātajām reformām

Pētnieks: Eirozonas budžeta izveide nostāda Višegradas valstis sarežģītā situācijā

 

Eirozonas budžeta izveide, par ko šonedēļ vienojās Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons, sarežģītā situācijā ir nostādījusi Višegradas valstis.

Intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt” Eiropas politikas pētnieks Aldis Austers norādīja, ka lēmums par eirozonas budžetu ir ilgi – kopš 2008. gada, kad notika globālā finanšu krīze – pieņemts lēmums ar ilgtermiņa ietekmi. Tas beidzot dod Eiropas Savienībai jaunu virzienu.

Austers norādīja uz Eiropas vēsturi – ja Francija un Vācija spēj vienoties, tad parasti Eiropa spēj tālāk attīstīties.

Višegradas valstis – Čehija, Ungārija un Polija – tagad gan ir nonākušas dilemmas priekšā. Proti, tās var pievienoties Makrona un Merkeles lēmumam un turpināt saņemt vairāk naudas no Eiropas Savienības (ES) budžeta. Taču tādā gadījumā tām ir jāpievienojas Eiropas deklarētajām vērtībām, piemēram, attiecībā uz imigrāciju. Tās var arī nepievienoties šai nostājai un tādējādi palikt Eiropas perifērijā. Pētnieks atgādināja, ka eirozonas budžets un tā sadale būs vairāk nekā līdz šim saistīta ar Eiropas vērtības ievērošanu.

Austers norādīja, ka līdz šim Eiropas politikā bija vērojama “vienpusēji egoistiska rīcība” no atsevišķu valstu puses. Tā sākās Ungārijā un vēlāk pārsviedās uz citām valstīm.

Latvijai eirozonas budžeta izveide nāks par labu, sacīja Austers. Latvija allaž ir gribējusi būt ES kodolā, un šis ir solis pretī tam, un Latvija, visticamāk, akceptēs nosacījumus saistībā ar eirozonas budžetu.

KONTEKSTS:

Merkele un Makrons 20. jūnijā vienojās par budžeta izveidi, kurā būs paredzēti ikgadēji ieņēmumi un izdevumi. Parīze un Berlīne cer, ka tas tiks ieviests līdz 2021.gadam, taču konkrēti skaitļi pagaidām netiks nosaukti. Budžeta lielums tiks noteikts pēc diskusijām ar citām eirozonas dalībvalstīm. Abi līderi neslēpa apņēmību panākt lielāku solidaritāti Eiropas valstu vidū saistībā ar patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt