"Mūsu pētnieka šajā jomā Andra Miglava galvenais secinājums ir sekojošs – ir bāzes scenārijs, un saskaņā ar to, ja nekas netiek darīts, tad tuvākajā nākotnē ražošanas apjomi šajā nozarē samazināsies kādas divas reizes ar visām no tā izrietošajām sekām attiecībā uz darba vietām, ganāmpulkiem," klāstīja Dombrovskis.
Savukārt gadījumā, ja vidējā termiņā piena pārstrādē izdosies paplašināt piena produktu eksportu, tad nozare attīstīsies. "Tad var runāt par nozari, kur ir trīs četras reizes vairāk darba vietu, un tautsaimniecībā mēs runājam par kādiem 55 miljoniem eiro potenciāli vairāk. Šādas ir tās krustceles," teica Dombrovskis.
Pēc ekonomista teiktā, piensaimniecības nozari negatīvi ietekmēja Krievijas noteiktais embargo, pēdējā laikā – arī Krievijas rubļa vērtības kritums.
Līdz šim nozarei bijis gan valsts, gan Eiropas Savienības (ES) atbalsts. "Taču jautājums ir par to, cik ilgi šo atbalstu var saglabāt," teica domnīcas vadītājs, norādot, ka brīdī, kad šā atbalsta vairs nebūs, tad ir gaidāms "sprādziens".
Lauksaimnieku biedrības "Zemnieku saeima" vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre atzina, ka masveidā ganāmpulki netiek likvidēti, pateicoties valsts un ES atbalstam. Tiesa, ražošana tiek sašaurināta, atzina Dzelzkalēja-Burmistre, norādot – lopus Latvijā labprāt uzpērk poļi.
"Eiropa un Latvijas valsts ir palīdzējusi saglābt [ganāmpulkus]. Un mēs to uzskatām par pareizu soli, jo potenciāls ir liels. Tās ir pietiekoši daudz darba vietas laukos un tā ir liela pievienotā vērtība, ko mēs Latvijā varam saražot," teica "Zemnieku saeimas" pārstāve.
Viņa atzina, ka, lai arī ganāmpulku masveida likvidācija pagaidām nav novērojama, ir pamats lielākam pesimismam – valsts atbalsts nozarei šogad ir uz pusi mazāks nekā pērn, un nekāds ES papildus atbalsts netiek solīts.
"Kamēr cenas, tirgi nesāk uzlaboties, ja nav šī valsts vai Eiropas atbalsta, tad diemžēl būs jāpieņem lēmumi izbeigt šo ražošanas nozari daudziem saimniekiem," noteica Dzelzkalēja-Burmistre, norādot - tiek runāts, ka vasarā zemniekiem par piena litru maksās 12-16 eiro centu, un pie šādas cenas ražošana nav iespējama.
Pēc Dzelzkalējas-Burmistres sacītā, problēmas nozarē būtu jārisina ar lielāku piena ražotāju kooperāciju un piena pārstrādes konsolidāciju. Turklāt ES atbalsta piešķiršanai piena pārstrādei būtu jāizvirza nosacījumi, piemēram, ka atbalsts pieejams tādu produktu ražošanai, kas vērsti uz ārējiem tirgiem un ka ir jānodrošina noteikta piena iepirkuma cena.
Ekonomists Dombrovskis piekrita, ka valstij pārtikas nozarei investīcijām paredzētā nauda, kas ir ap 60 miljoni eiro, vairāk būtu jānovirza riskantu un ambiciozu produktu izstrādē – tādu, kas vērsti uz jaunu eksporta tirgu apguvi.
Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane, runājot par atbalstu inovatīviem produktiem, atzina – ministrija strādā pie ES fondu finansēta Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma "Sadarbība". Proti, ka jaunu produktu radīšanā varētu iesaistīt visus ķēdes posmus, arī zinātniekus.
"Diemžēl, mēs to visu zinām, ka ir LAP programma, kas tomēr ir arī jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Ja Latvijā tas darbs notiek ātri, tad tomēr arī mums ir jārēķinās ar citiem.” Dombrovskis gan piebilda, ka ārkārtas situācija prasa ārkārtas risinājumus. "Un šeit, manuprāt, tā situācija ir ārkārtas."
