Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, kas vēl nav pilnībā publiskots, Lešinska raksturoja kā kvalitatīvu: „Tajā ir konstatētas iespējamās problēmas, kas varēja izraisīt Zolitūdes traģēdiju, un arī daudz secinājumu un ieteikumu, ko komisija ir šajā dokumentā ietvērusi, ir tādi, ko vajadzētu darīt tagad un tūlīt.”
„Vienā papīra žūksnītī esam aprakstījuši visas būvniecības nozarē esošās problēmas, esam meklējuši cēloņus problēmām un skatījāmies, kādi ir iespējamie risinājumi. (..) Tagad šos visus puzles gabaliņus esam salikuši vienā dokumentā un redzam, ka tā aina nav patīkama un var novest pie traģēdijām arī turpmāk, ja nedarām kādas būtiskas izmaiņas,” sacīja Lešinska.
Kā viena no atziņām ir tā, ka valsts politika bijusi stihiska šajā nozarē, jo valstij nav politikas dokumentu un redzējuma par tās attīstību.
„Un Zolitūdes komisija ir pateikusi, ka šī valsts rīcība bez ilgtermiņa stratēģijas par to, kā nozarei jāattīstās, novedusi pie tā, ka nozare ir diezgan vāja,” norāda „Providus” pētniece.
Tas nozīmējot, ka nebūtu tagad jāver vaļā grozīšanai Būvniecības likums, pirms valsts ir pateikusi, kā nozare attīstīties un kādas sistēmas ir jāmaina. Tas esot Ekonomikas ministrijas darba lauks.
12.Saeima izveidoja traģēdijas izmeklēšanas komisiju, kas turpinās darbu līdz 2015. gada 11. novembrim, kad arī sniegs Saeimai gala ziņojumu, taču komisijai jau publiskojusi dažus secinājumus un priekšlikumus, „kuri jau uz esošo brīdi ir izkristalizējušies” - secinājumos par traģēdijas iemesliem un situāciju būvniecībā norādīts, ka būvniecības jomā valda visatļautība un bezatbildība, un pašreizējā kontroles sistēma nevis novērš riskus, bet tos rada.
