ĪSUMĀ:
- EM secina: Nav īsti skaidrs, kas ir būvniecības kvalitāte un kā to mērīt.
- EM izsludina iepirkumu par metodiku būvniecības kvalitātes mērīšanai.
- Nozare pozitīvi vērtē ministrijas pasūtīto pētījumu.
Pirms gada izstrādātajā Latvijas būvniecības attīstības stratēģijā runāts par nozares pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu. Ekonomikas ministrija kopā ar nozari secinājuši - tā ir tik plaša, ka nav skaidrs, kas īsti ir būvniecības kvalitāte un kā to mērīt.
Ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktora vietniece Ilze Beināre skaidroja, ka “runāt vienkārši par būvniecības kvalitāti, tas ir īsti nepateikt neko, tā ir vidējā temperatūra slimnīcā”.
Tāpēc ministrija izsludinājusi iepirkumu, kura uzvarētājiem ir jāizstrādā un jātestē metodika, lai saprastu, kādā veidā varētu mērīt būvniecības pakalpojumu kvalitāti.
Pētījums būs svarīgs gan ministrijai, saprotot, kā mainās apmierinātība ar šo pakalpojumu, gan nozarei.
“Nozarei pašai ir svarīgi saprast, cik apmierināts ir nozares, teiksim, projektētājs ar būvnieku un otrādāk. Jeb pasūtītājs ar būvnieku - cik apmierināts ir ar šo pakalpojumu. Jo tas arī ir svarīgi,” norādīja Beināre.
Saprotot, kurš no posmiem ir vājākais, meklēs veidus tā stiprināšanai. Pētījumā piedalīsies arī būvniecības eksperti, viņu uzdevums būs piedāvāt risinājumus.
Ministrijas pasūtīto pētījumu pozitīvi vērtē nozare, jo tajā plānots apskatīt ne tikai būvnieku darbu, bet vērtēt arī būvvaldes un citus būvniecības procesā iesaistītos.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, runājot par to, kas pēc nozares domām uzlabotu kvalitāti, minēja vairākas lietas. Piemēram, ēnu ekonomikas mazināšanu būvniecībā, kā arī zemākās cena prasību izmaiņas publiskajos iepirkumos.
Pirms četriem gadiem tika izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, kura uzdevums ir uzraudzīt nozari. Tā vadītāja Svetlana Mjakuškina stāstīja, ka šogad pārbaudītas 4367 publiskās ēkas. 40% gadījumu atklāti pārkāpumi.
“Pārbaudēs atklāti pārkāpumi visbiežāk saistīti ar atkāpēm no mehāniskās stiprības un stabilitātes, un diemžēl redzam arī patvaļīgu būvniecību. Patvaļīgā būvniecība mums ir konstatēta 580 gadījumos,” sacīja Mjakuškina.
Runājot par tendencēm, uzraugi nozari neslavē.
“Runāt par pozitīvām tendencēm attiecībā uz publisko ēku uzraudzību es nevaru,” atzina biroja vadītāja.
Novembra beigās būs gatavs apkopojums Ekonomikas ministrijas aptaujai, kuru veic SIA “Jaunrades laboratorija”. Tā būs jaunā ceļa karte būvniecības nozares kvalitātes celšanai.
