Pētījuma autors ir "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš ik gadu veic pētījumu par reģionu attīstību.
Pagājušajā gadā Latvijā sekmīgāk attīstījušās preču nozares, bet starp pakalpojumu nozarēm labus panākumus guva informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumi.
Raugoties nozaru griezumā, pērn lielākā daļā nozaru dinamikas bija pozitīva. Vislabāk klājies nozarei ar nosaukumu: cita ražošana.
"Tā šī nozare statistikā saucas. Maza, bet ļoti interesanta nozare. Pēc tam poligrāfijā ir uzņēmums, kas pagājušā gadā kļuva par pirmo vienradzi Latvijā. Tas ir IT-poligrāfijas uzņēmums ["Draugiem Group" drukas produktu ražotājas "Printful"]. Ir arī citi, tradicionāli drukātāji, kuriem ir klājies labi. IT jeb programmēšanas nozarei bija vēl viens labs gads. Faktiski sliktu gadu šai nozarei šajā gadsimtā nav bijis," norādīja Strautiņš.
Tāpat pērn labi klājās rūpniecības nozarēm, kas ir saistītas ar celtniecību. "Pagājušā gadā celtniecība pasaulē zēla un plauka. Valdības sildīja ekonomiku, un līdz ar to bija liels pieprasījums pēc koksnes, cementa, stikla," paskaidroja ekonomists.
Vienlaikus Strautiņš secinājis, ka pērn gandrīz visās pilsētās un novados eksportējošo uzņēmumu algu fonds ir palielinājies, kā arī samazinājies nozaru skaits ar negatīvu attīstības tendenci.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem vissekmīgāk eksporta nozares pērn attīstījās Zemgales reģionā, kas ir izteikti uz preču ražošanu orientēts reģions – tajā ir spēcīga gan rūpniecība, gan lauksaimniecība.
Bet vislēnākā attīstība pērn bija Latgalē, kas ir saistīts ar tranzīta apjomu samazināšanos, kas skārusi dzelzceļa nozarē strādājošo ienākumus – gandrīz trešdaļa Latvijas dzelzceļa darbinieku dzīvo tieši šajā reģionā.
Salīdzinot novadu un pilsētu sniegumu, pērn procentuāli ienākumi visstraujāk kāpa eksporta uzņēmumos Jelgavas novadā, lielā mērā pateicoties tam, ka pēc kovida pandēmijas radītā krituma pagājušajā gadā atguvās autobūves nozare. Otrajā un trešajā vietā ierindojās Jēkabpils un Alūksnes novadi, kuros sekmes nodrošināja tur ekonomikā dominējošās kokapstrādes straujā attīstība, tai skaitā nesen darbību sākuši uzņēmumi, kas specializējas plātņu ražošanā.
Savukārt absolūtajos skaitļos eksporta nozaru algu fonds visspēcīgāk pērn auga Siguldas novadā.
Pētījuma autors vērtējis arī progresu septiņu gadu periodā un secinājis, ka kopš 2014. gada absolūtos skaitļos visspēcīgākā attīstība ir notikusi Līvānos.
To galvenokārt nosaka optisko šķiedru ražošanas straujā attīstība, tomēr novadā ir pārstāvētas arī citas nozares. Otrajā vietā ir Liepāja, trešajā vietā ir Smiltenes novads.
Tikmēr, vērtējot procentuāli, straujākais ienākumu kāpums pēdējos septiņos gados bijis Ādažu novadā. Labas sekmes algu kāpuma jomā uzrādījuši arī Līvānu un Ķekavas novadi.
Strautiņš atzīmēja, ka reģioni, kuri visvairāk eksportē, kļūst arī bagātāki. Pētījums liecina, ka Latvijā ekonomiski spēcīgākais ir Mārupes novads, otrajā vietā ir Olaines novads, trešajā vietā – Liepāja.
Šī gada reģionu attīstības pētījumu var sadalīt divās daļās – pirms un pēc administratīvi teritoriālās reformas. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa sarunā ar Latvijas Radio pauda, ka ir svarīgi panākt, lai Latvija būtu apdzīvota un neveidotos nomales, kurās nav darbavietu un sociālo pakalpojumu, līdz ar to cilvēki nevēlētos tur dzīvot.
Pēc viņas domām, vismaz pagaidām pagājušā vasarā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma nav attaisnojusi tās gaidas un solījumus. Pirmajā gadā pēc reformas pašvaldības tikai tikušas līdz administratīvās struktūras izvērtēšanai, bet nomaļu attīstības jautājums ir palicis novārtā.
"Visu interesēs ir, lai Latvijas būtu apdzīvota, lai nebūtu tukšu vietu, kur vienkārši nav cilvēku. Manuprāt, sakoncentrējot visu dažās vietās, kas plaukst un zeļ, kur aizvien intensīvāk notiek attīstība,
tās pašvaldības šobrīd vairāk nespēj tikt līdzi tam tempam. Nespēj nodrošināt pietiekoši kvalitatīvus pakalpojumus," atzīmēja Peipiņa.
Viņa arī uzsvēra, ka, liekot uzsvaru tikai uz to reģionu atbalstu, kuriem ir mazāka ekonomiskā attīstība, nedrīkst aizmirst un apdalīt reģionus, kas ir attīstīti un Latvijas ekonomikai sniedz lielāku pievienoto vērtību. Viņasprāt, būtu jāatrod līdzsvars, un, lai to izdarītu, valsts līmenī ir jāparāda pašvaldībām soļi, kā nepieļaut nomaļu rašanos.
