Arī šajā, 2015. gadā, eksperti prognozē piesardzīgu darba devēju optimismu attiecībā gan uz jaunu darbavietu izveidošanu, gan atalgojuma palielināšanu.
Pētījuma rezultāti liecina, ka augstākais vidējais mēneša neto atalgojums ir IT, finanšu, farmācijas sektorā strādājošiem, bet zemākais – izglītības, veselības aprūpes un sabiedriskās ēdināšanas jomās. Šajos biznesa sektoros strādājošo vidējais neto atalgojums atšķiras līdz pat 55%.
Lielākās algas no 3800 līdz 5100 eiro mēnesi ir augstākā līmeņa vadītājiem, no 2000 līdz 2500 saņem vecākie programmētāji ar pieredzi, no 2000 līdz 2300 pelna sistēmu arhitekti, no 1700 līdz 2600 eiro saņem vidēja līmeņa vadītāji, būvinženieri saņem aptuveni 1000 līdz 1600 eiro, bet tiesneši – 1200 līdz 1700 eiro.
Vismazākās algas ir sētniekiem – 280 eiro, šuvējām – 350 eiro, pastniekiem – 355 eiro, istabenēm – 375 eiro, veikala pārdevējiem un kasieriem – 380 eiro, sanitāriem, medmāsām, auklēm – 405 eiro, audzinātājām, skolotājiem, bibliotekāriem – 420 eiro, apsargiem – 440 eiro, viesmīļiem un bārmeņiem – 460 eiro.
Vidējā neto darba samaksa Rīgā un Daugavpilī atšķiras pat par 46%. Zemākais vidējais atalgojums ir Latgales reģionā, bet augstākais – Pierīgā. Salīdzinot pētījuma rezultātus ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, iespējamais “aplokšņu algas” īpatsvars ir vidēji 30% no kopējās darba samaksas.
„Pētījuma rezultāti liecina, ka vidēji algas gada laikā ir pieaugušas par 7%, bet atsevišķiem amatiem pieaugums ir pat 20% un vairāk. Lielākās algas starp kvalificētiem speciālistiem joprojām saņem strādājošie IT jomā (īpaši vecākie programmētāji, sistēmu arhitekti), kuru atalgojums nereti pārsniedz vidējā un augstākā līmeņa vadītāju algas. Attiecībā par mazāko algu saņēmējiem – tie ir, piemēram, tādi amati kā medmāsas, sanitāri, skolotāji, viesmīļi, apsargi, glābēji, veikala pārdevēji, kā arī mazkvalificētie strādnieki,” stāsta „CV-Online Latvia” vadītājs Aivis Brodiņš.
Papildus mēneša algai saņemto bonusu vidū populārākie ir: bezmaksas dzērieni (tēja, kafija, minerālūdens utt.), veselības apdrošināšana, uzņēmuma neformālie pasākumi, apmaksātas mobilā tālruņa sarunas un internets, kā arī brīva diena slimības dēļ un elastīgs darba laiks. Tomēr gandrīz katrs sestais no aptaujātajiem atzinis, ka līdz ar mēneša algu nesaņem nekādus papildus labumus.
Komentējot ekonomisko situāciju, ”SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozē, ka arī šogad algu pieaugums nebūs visaptverošs, bet gan vairāk fokusēts uz svarīgāko darbinieku, vai noteiktu darbinieku grupu atalgojuma palielināšanu.
