Turpinoties konfliktam Ukrainas austrumos un Eiropas Savienībai arvien biežāk domājot par dažādām pret Krieviju vērstām sankcijām, bieži vien tiek minēta arī iespējamā vēršanās pret Krievijas enerģētikas sektoru. Ņemot vērā lielo dalībvalstu atkarību no Krievijas piegādātās dabasgāzes, daudzas dalībvalstis šādas sankcijas neatbalsta, rūpējoties par savu energodrošību.
Pagājušajā nedēļā Ķelnes Universitātes Enerģijas ekonomikas institūta pētnieki nākuši klajā ar pētījumu par iespējamo Krievijas gāzes embargo un piegāžu drošību Eiropā. Pamatojoties uz datorsimulācijām un analizējot Eiropas gāzesvadu, pazemes krātuvju un sašķidrinātās gāzes infrastruktūras spējas, pētījumā mēģināts skaidrot, kas notiktu, ja Krievija pārtrauktu savas gāzes eksportu uz vienu, trijiem, sešiem vai deviņiem mēnešiem.
Izrādās, ka vissmagāk no šāda embargo ciestu Somija, jo tā 100 procentus dabasgāzes pērk no Krievijas, tai nav pašai savas gāzes uzglabāšanas infrastruktūras. Pirmā mēneša laikā Somijai trūktu aptuveni 10 procentu gāzes, bet triju mēnešu laikā šis skaitlis paaugstinātos jau līdz 50 procentiem. Triju mēnešu termiņā vissmagākās sekas izjustu Polija un Turcija, savukārt Vācija, Austrija, Šveice, Grieķija, Balkānu valstis un Igaunija sekas izjustu sešu mēnešu embargo gadījumā. Deviņu mēnešu laikā Vācijas, Itālijas un Francijas gāzes iztrūkums jau būtu ļoti smags un Eiropa nespētu apmierināt 46 miljardu kubikmetru dabasgāzes lielo pieprasījumu.
Pat gadījumā, ja Krievija gāzes embargo ieviestu, visdrošāk varētu justies tās valstis, kurām ir pašām savas gāzes rezerves, un tās ir Dānija, Norvēģija, Nīderlande, Rumānija un Lielbritānija. Interesanti, ka tikpat droši var justies arī valstis, kuras importē Krievijas gāzi, taču kurām ir savas gāzes krātuves vai sašķidrinātās gāzes infrastruktūra. Šo valstu vidū ir arī Latvija un Lietuva. Aukstas ziemas laikā citādi drošās īrija, Lielbritānija, Beļģija, Rumānija un Bulgārija tomēr arī izjustu nopietnas sekas.
Pētījumā gan norādīts, ka embargo gadījumā pamatīgus zaudējumus ciestu arī pati Krievija, kas ik mēnesi zaudētu aptuveni 4-45 miljardus eiro. Tie ir aptuveni 3,5 procenti no kompānijas „Gazprom” gada peļņas un šajā situācijā tiktu pamatīgi ietekmēts milzīgais „Gazprom” ieguldījums Krievijas budžetā.
Kā augusta beigās, tiekoties ar Krievijas enerģētikas ministru Aleksandru Novaku, paziņoja Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Ginters Etingers, pašreizējā situācija Ukrainā rada bažas visai Eiropai un Krievijai nevajadzētu izmantot gāzi kā iespējamo sankciju līdzekli. Šajā situācijā esot nepieciešams darīt visu iespējamo, lai panāktu izdevīgākos gāzes piegādes nosacījumus visām iesaistītajām pusēm:
"Enerģētiskā sadarbība starp Eiropas Savienību un Krieviju aizsākās jau aukstā kara laikā un kopš tā brīža tā ir tikai pastiprinājusies. Mūsu mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu gāzes un elektrības piegādi gan pašai Krievijai, gan Eiropas Savienībai. Eiropas Savienības pienākums ir panākt, lai sarunās ar Krieviju iznākums būtu pozitīvs arī Ukrainas, Rietumbalkānu valstu un kandidātvalstu, piemēram, Moldovas, iedzīvotājiem."
Pats Ginters Etingers gan vēlāk atzina, ka, redzot Krievijas melus par situāciju Ukrainā, viņš neizslēdzot arī sliktākos scenārijus Eiropas enerģētiskajai drošībai. Pirmkārt vislielākās bažas radot šīs ziemas piegādes Eiropas dienvidaustrumiem. Etingers paskaidrojis, ka sliktākajā gadījumā Eiropas Komisija varētu izšķirties par ārkārtas pasākumiem, kas liegtu eksportēt no Eiropas sašķidrināto gāzi un ierobežotu gāzes izmantošanu industriāliem mērķiem, lai tādējādi pasargātu mājsaimniecības.
Bet starptautiskā kredītreitingu aģentūra „Fitch” aprēķinājusi, ka jebkurā gadījumā, pat cenšoties dažādot energoresursu piegādes avotus, Eiropas atkarība no Krievijas gāzes turpināsies vismaz vēl 10 gadus.
