Pēcpusdiena

Diskutē par piena pārstrādātāju globālās konkurences veicināšanu

Pēcpusdiena

Atklāj šī gada "Lielās talkas" kampaņu

Vidēji algas gada laikā Latvijā ir pieaugušas par pieciem procentiem

Pētījums rāda – vidējā alga Latvijā pērn krietni pārsniegusi statistiķu aplēsto

Vidējā neto darba samaksa mēnesī Latvijā pērn bijusi 802 eiro, kas ir par 200 eiro vairāk, salīdzinot ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aplēsto vidējo neto darba samaksu - 603 eiro, par "CV-Online Latvia" pētījuma rezultātiem Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" stāstīja uzņēmuma vadītājs Aivis Brodiņš.

Pēc viņa teiktā, "CV-Online Latvia" pētījums rāda, ka pērn iedzīvotāji atalgojumā, kas ietver gan pamatalgu, prēmijas un citus ienākumus, arī iespējamo "aplokšņu algu" īpatsvaru, saņēma par 5% vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējā neto darba samaksa – tas, ko cilvēks par savu darbu saņem uz rokas –, pērn visā Latvijā bijusi vidēji 802 eiro, par pētījumā secināto klāstīja Brodiņš.

"Tā [aplokšņu algu ietveršana] arī ir tā galvenā pievienotā vērtība šim pētījumam, jo Centrālās statistikas pārvaldes dati parāda tikai tos ienākumus, kas tiek aplikti ar socnodokli," teica Brodiņš, norādot, ka "CV-Online Latvia" datus par algām guvis, aptaujājot 20 000 cilvēkus, kas "CV-Online Latvia" pārvaldītajā portālā "algas.lv" sniedza informāciju par savu darba samaksu.

"Tās lielākās atšķirības starp oficiālajiem datiem un tiem, kas ir mums, ir izteikti vērojamas nekustamo īpašumu jomā, kokapstrādē, metālapstādē, būvniecībā, sabiedriskā ēdināšanā, mazumtirdzniecībā, vairumtirdzniecībā, kur šī starpība ir ļoti būtiska un nereti pārsniedz pat 50% no oficiālajiem datiem," teica Brodiņš.

Tas gan nenozīmē to, ka statistiķu un pētījumā aplēsto algas starpību veido tikai "aplokšņu algas". "Ir dažādi ienākumi arī darbiniekiem, ko darba devējs var maksāt savam darbiniekam," sacīja Brodiņš, kā piemēru minot autoratlīdzības. Tāpat Latvijā populārs esot modelis, ka tiek izveidots mikrouzņēmums, caur kuru darbinieks no darba devēja saņem pienākošos atalgojumu.
 
Salīdzinot pētījuma rezultātus reģionos, lielākā atšķirība ar CSP datiem ir vērojama Pierīgā, bet mazākā Zemgalē - par 23%. Latgalē pētījumā aplēstā darba samaksa par 28% pārsniedz CSP norādīto, bet vidēji valstī - par 26%.

Domnīcas "Certus" vadītājs un ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka CSP sniegtā informācija par atalgojumu valstī parāda diezgan "mazo aisberga daļu", jo tās statistikā parādās tikai oficiālie ienākumi.

Pēc ekonomista teiktā, CSP dati sniedz pilnīgu ainu par atalgojumu valsts sektorā, bet visā privātajā sektorā vairāk vai mazāk figurē aplokšņu algas. "Centrālā statistikas pārvalde saka par diezgan mazo aisberga daļu," sacīja Dombrovskis.

Viņš atzina: lai arī "CV-Online Latvia" pētījumā ir iesaistīti 20 000 cilvēku, jautājums paliek – cik šie dati ir reprezentatīvi. Diezvai tos var attiecināt uz visiem iedzīvotājiem, sprieda Dombrovskis. Tāpat, viņaprāt, jautājums ir arī par to, vai pētījumā iesaistītie snieguši patiesu informāciju.

Jau ziņots, ka saskaņā ar CSP datiem pērn vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 6,8% jeb 52 eiro – līdz 818 eiro. Līdz ar to darba samaksas pieauguma temps saglabājās līdzīgs kā 2014.gadā. Savukārt vidējā neto darba samaksa pērn bija 603 eiro jeb 73,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,6%.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti