Pētījums: Pērn vidējā mēneša darba samaksa augusi līdz teju 950 eiro

Vidējā neto jeb darba samaksa pēc nodokļu nomaksas pērn pieauga un sasniedza teju 950 eiro. Par to liecina ikgadējā Latvijas algu un atlīdzību pētījuma rezultāti. Šī pētījuma rezultāti jau tradicionāli rāda atšķirības par atalgojuma tendencēm valstī, salīdzinot ar oficiālo statistiku. Vidējā neto darba samaksa ir apmēram par 22% augstāka nekā oficiālajos datos, liecina pētījuma rezultāti.

Pētījums: Pērn vidējā mēneša darba samaksa augusi līdz teju 950 eiroAnnija Petrova

    Pērnā gada laikā vidējā darba samaksa neto jeb pēc nodokļu nomaksas pieaugusi par sešiem procentiem un sasniedza gandrīz 950 eiro. Tā ir teju par 200 eiro jeb par 22% augstāka nekā rāda oficiālā statistika, secināts pētījumā, ko veica uzņēmums „CV Online Latvia”, aptaujājot vairāk nekā 24 tūkstošus darba ņēmēju. Latvijā aizvien ir nozīmīgs ēnu ekonomikas īpatsvars, skaidroja uzņēmuma vadītājs Aivis Brodiņš. Atšķirība ar oficiālo statistiku gan lēnām sarūk.

    „Tas, iespējams, var liecināt par sekmīgāku ēnu ekonomikas apkarošanu. Protams, arī šī nodokļu reforma ir devusi zināmu iespaidu. Protams, pagājušais gads iezīmējās ar to, ka algas ir augušas visos biznesa sektoros. Ļoti strauji tās ir augušas tādos biznesa sektoros kā, piemēram, izglītība, medicīna, sociālā aprūpe, kur šis vidējais atalgojums ir salīdzinoši zems," pauda Brodiņš. Savukārt augstākais atalgojums saglabājas arī tādās nozarēs kā IT, finanses, farmācija.

    Cilvēkiem šobrīd ir ļoti lielas iespējas atrast darbu. Tikmēr darba devējiem tirgus situācija neesot labākā, secina pētījuma veicēji. „Samazinās pieejamais resurss, no darba ņēmēju puses šī spiediena dēļ pieaug darbaspēka izmaksas, tāpēc var teikt, ka darba tirgus zināmā mērā sāk uzkarst, ir kaut kādas varbūt paralēles ar to, kas notika pirms krīzes. Tajā pašā laikā, protams, no daudzām lietām sabiedrības daļa, gan darba devēji, gan darba ņēmēji ir guvuši kādu mācību. Tā ka šobrīd ļoti interesanta tirgus situācija un arī turpmākos gados var cerēt uz lielāku vai mazāku pieaugumu," sacīja Brodiņš.

    Ļoti straujš izmaksu kāpums rada arī riskus, secina SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Kā risku viņš saskata to, ka algu kāpums var nebūt noturīgs atsevišķās strauji augošās nozarēs, kas piedāvā ļoti strauju algu pieaugumu. „Noteiktā mirklī vienkārši atkal situācija nozarē pagriežas pretējā virzienā. Savukārt darbinieks, kas būs pametis noteiktu darba vietu, viņam vairs nebūs kur atgriezties, jo šī darba vieta būs slēgta. Vienkārši uzņēmums būs bankrotējis vai šī uzņēmējdarbības joma būs slēgta," norādīja Gašpuitis.

    Tāpat straujais izmaksu kāpums draud ar atsevišķu uzņēmumu aiziešanu no tirgus. Šobrīd gan uztraukumam nav pamata, vērtēja Gašpuitis. „Turpinoties šīm tendencēm, es domāju, ka zināmi nopietnāki riski parādās gadu divu trīs perspektīvā, kad šī situācija turpinās karsēties un milzt, mēs sāksim redzēt varbūt zināmus ne īpaši pozitīvus blakusefektus," sacīja Gašpuitis.

    Gašpuitis prognozēja, ka arī šogad turpināsies darba samaksas pieaugums visās nozarēs. Spiediens palielināt algas rada apstākļus, ka darbiniekiem piedāvā arvien vairāk dažādu bonusu. Darba ņēmējiem labvēlīgas arī izmaiņas saistībā ar darba sludinājumiem, kas stājās spēkā pērn novembrī. Tās paredz darba sludinājumos obligāti publicēt atalgojumu. Pirms izmaiņām vien 5 - 7% uzņēmumu izvēlējās norādīt atalgojumu sludinājumā. Kā secināja biznesa žurnālā „Kapitāls”, lielie uzņēmumi izmaiņas pārsvarā vērtē labi. Savukārt aptaujātie mazie uzņēmumi saskaras ar grūtībām, stāstīja žurnāla galvenā redaktore Elīna Stengrēvica.

    „Mazie uzņēmumi mēdz uzskatīt, ka tas ir risks, ka algu norādīšana var samazināt mazo uzņēmumu konkurētspēju," teica Stengrēvica. Pētījumā apskatīts arī atalgojums pa Latvijas reģioniem. Pērn algas Rīgā augušas lēnāk nekā ārpus galvaspilsētas. Līdz ar to ienākumu atšķirība starp Rīgu un pārējo Latviju mazinājusies. Vienlaikus vidējā darba samaksa Rīgā un Latgalē atšķiras teju uz pusi, norādīja Aivis Brodiņš.

    „Latgalē, Daugavpilī bija 53%. Tā ir vidējā atšķirība starp Rīgu un šo reģionu. Arī tā ir samazinājusies, bet, protams, jā, tas ir bijis arī pēdējos gadus tradicionāli, ka šī ienākumu atšķirība ir krietni liela. Tajā pašā laikā tuvākajās lielākajās pilsētās, piemēram, Valmierā, Jelgavā atalgojums ir arī ļoti strauji audzis un tur notiek ļoti aktīva uzņēmējdarbība, ļoti daudz arī vakanču. Un uzņēmēji ir spiesti arī šīs algas celt, iespējams, bieži vien straujāk, lai varētu noturēt savus vietējos iedzīvotājus, lai viņi nebrauktu uz galvaspilsētu," pauda Brodiņš.

    Pētījuma dati arī liecina, ka aizvien saglabājas būtiskas atšķirības starp vīriešu un sieviešu darba samaksu. Proti, vidēji sievietes saņem par 26% mazāk nekā vīrieši. Šī atšķirība gan lēnām samazinās.

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti