Pasaule vienlaikus kļūst gan bagātāka, gan nevienlīdzīgāka. Britu "Oxfam" – ir viena no vecākajām un lielākajām labdarības organizācijām pasaulē. Tās pētījums liecina – pērn 82% jaunradītās bagātības pasaulē nonāca viena paša bagātāko pasaules ļaužu procenta rokās. Tātad astoņi no katriem desmit eiro nonāk šī viena procenta rokās.
Un tas notiek laikā, kad, pēc Pasaules Bankas datiem, 767 miljoni cilvēku izdzīvo ar mazāk nekā 1,6 eiro dienā, kas ir Pasaules Bankas noteiktais ekstremālās nabadzības slieksnis.
"Mēs "Oxfam" uzskatām, ka tas ir ļoti neefektīvi un tas ir ļoti slikts veids, kā attīstīt savu ekonomiku, jo šiem bagātniekiem nav nepieciešams vairāk naudas, viņiem ir vairāk naudas, nekā iespējams iztērēt tūkstoš dzīvēs. Un tajā pašā laikā saraksta apakšā, piemēram, ir sievietes, kas strādā 12 līdz 16 stundas dienā un nopelna četrus dolārus nedēļā," saka "Oxfam" runasvīrs Makss Losons.
Organizācija lēš, ka tikai viena gada laikā superbagātie pasaules miljardieri rada bagātību 762 miljardu dolāru apmērā. Ar to pietiktu, lai septiņkārtīgi izskaustu galējo jeb ekstrēmo nabadzību pasaulē. Tas, ka tā nenotiek un liela daļa pasaules dzīvo galējā nabadzībā, ir sistēmiska globālās ekonomikas problēma.
Kā uzsver "Oxfam" – lai to mainītu, nav nepieciešamas nekādas asiņainas revolūcijas. Pietiktu tikai ar to, ka bagātākie, no kuriem, starp citu, vairāk nekā 90% ir vīriešu, godīgi maksātu nodokļus.
"Mums jāatzīst, ka ir dažas valstis, kas rīkojas pareizi, un ir skaidras lietas, ko iespējams darīt. Pirmkārt, jāpanāk, lai bagātnieki godīgi maksā taisnīgus nodokļus. Kā mēs redzam dažādos dokumentu noplūdēs, piemēram, Panamas un Paradīzes dokumentos,
ar dažādām shēmām miljardieri maksā mazāk nodokļus nekā, piemēram, skolotāji vai policisti. Tā ir vājprātīga situācija.
Viņiem jāmaksā sava daļa, un tad ar to varam runāt arī par universālu pamatienākumu sistēmu vai vismaz bezmaksas veselības aprūpi. Un labās ziņas ir tās, ka "Oxfam" pētījumi liecina – ir arvien vairāk valstu, kas domā par konstruktīvu ekonomikas attīstību, kas sniedz labumu parastiem strādniekiem un strādniecēm. Tā kā ir risinājumi, un mums jāpanāk, lai pasaule tos pamanītu un sāktu ieviest dzīvē," teica "Oxfam" pārstāvis.
"Oxfam" atgādina – cilvēki, kas ražo mūsu drēbes, saliektelefonus un mūsu pārtiku, bieži vien ir sociāli visneaizsargātākie. Tomēr šādiem "Oxfam" un citu organizāciju apgalvojumiem netrūkst arī pretinieku, kas to pielīdzina centieniem atņemt naudu bagātajiem, lai gan viņi rada jaunas darba vietas un ļauj miljoniem izrauties no nabadzības. Tāpēc kapitālismu nevajagot dēmonizēt, bet gan uzlabot, neatmetot brīvā tirgus rakstītos un nerakstītos likumus.
