Pētījums: Pārtikas mazumtirdzniecības izaugsme samazināsies

Viens no pētījuma autoriem, “BICEPS” pētījumu centra asociētais pētnieks Lauris Grāvelis LTV “Rīta panorāmā” norādīja, ka pārtikas preču apgrozījumu ietekmēs demogrāfiskā situācija, jo iedzīvotāju skaits samazinās un attiecīgi samazinās patēriņa tirgus.

“Cilvēks apēd tik kartupeļu, cik viņš apēd, bet, lai nozare pastāv un attīstās, nepieciešams noteikts apjoms,” sacīja Grāvelis.

Viņš norādīja, ka rezultātā lauku reģionos samazināsies konkurence, būs mazāk uzņēmumu, kas ieinteresēti tur strādāt. Rīgā gan konkurence ir “normas robežās”, bet pat reģionālajās pilsētās tā ir mazāka.

Turklāt Latvijā iedzīvotāju pirktspēja ir zema, cilvēki pārtikai atvēl vidēji 34% no saviem mēneša ienākumiem, kas ir viens no lielākajiem rādītājiem Eiropā, vidēji vajadzētu būt 18% – 20%, Latvijas Radio pastāstīja Grāvelis.

Zema pirktspēja un maza konkurence savukārt noved pie tā, ka samazinās preču sortiments un dažādas pārtikas pieejamība, kas zināmā mērā ir arī dzīves kvalitātes radītājs.  

Nākotnē demogrāfijas dēļ mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums vairs netiks līdzi ekonomikas izaugsmei, un, lai tā nenotiktu, jādomā par iedzīvotāju pirktspējas celšanu, norādīja pētnieks.  

Viens no iespējamiem soļiem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai, jo šobrīd ir labs laiks, lai to izdarītu. Konkurence ir pietiekama, lai veikali, cīnoties par klientiem, PVN likmes samazināšanu arī atspoguļotu cenā.  

Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra ilggadējā vadītāja, pārtikas tirgus pētniece Inguna Gulbe savukārt Latvijas Radio uzsvēra, ka zema pirktspēja ir liela problēma, jo tas liek cilvēkiem pirkt to, ko viņi var atļauties, nevis to, ko viņi vēlas. Ja cilvēkiem būtu lielāki ienākumi, viņi pirktu labāku, dažādāku un kvalitatīvu pārtiku, kas ir arī dārgāka.