Rīta Panorāma

Padomi skriešanas treniņu uzsākšanai

Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāju Sandu Liepiņu

Telefonintervija ar Lauri Grāveli

Pētījums: Pārtikas mazumtirdzniecības izaugsme samazināsies

Lai gan nu jau ilgāku laiku mēnesi pēc mēneša ziņots, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ir stabili audzis, Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums prognozē, ka tuvākajos gados izaugsme varētu samazināties uz pārtikas preču tirdzniecības rēķina.  

Mazumtirdzniecība

Mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums 2017.gadā +4,2%

Pārtikas preces +3,9%

Nepārtikas preces +5,1%

IKT tehnoloģiju iekārtas (elektronika, viedierīces, utml.) +19,7%

Metālizstrādājumi, instrumenti, būvmateriāli, santehnika +11,3%

Kultūras preces, atpūtai paredzētās preces +12,3%

Autodegvielas mazumtirdzniecība +2,9%

Farmaceitiskās un medicīniskās preces – 2,7%

Mazumtirdzniecība stendos un tirgos – 8%

Pārtikas preču mazumtirdzniecība:

9% - no IKP

16% - nodarbinātības Latvijā

34% - kopējā patēriņa īpatsvarā

Prognoze 2017.- 2020.gadam:

Izaugsme kritīsies par 0 – 3%

Viens no pētījuma autoriem, “BICEPS” pētījumu centra asociētais pētnieks Lauris Grāvelis LTV “Rīta panorāmā” norādīja, ka pārtikas preču apgrozījumu ietekmēs demogrāfiskā situācija, jo iedzīvotāju skaits samazinās un attiecīgi samazinās patēriņa tirgus.

“Cilvēks apēd tik kartupeļu, cik viņš apēd, bet, lai nozare pastāv un attīstās, nepieciešams noteikts apjoms,” sacīja Grāvelis.

Viņš norādīja, ka rezultātā lauku reģionos samazināsies konkurence, būs mazāk uzņēmumu, kas ieinteresēti tur strādāt. Rīgā gan konkurence ir “normas robežās”, bet pat reģionālajās pilsētās tā ir mazāka.

Turklāt Latvijā iedzīvotāju pirktspēja ir zema, cilvēki pārtikai atvēl vidēji 34% no saviem mēneša ienākumiem, kas ir viens no lielākajiem rādītājiem Eiropā, vidēji vajadzētu būt 18% – 20%, Latvijas Radio pastāstīja Grāvelis.

Zema pirktspēja un maza konkurence savukārt noved pie tā, ka samazinās preču sortiments un dažādas pārtikas pieejamība, kas zināmā mērā ir arī dzīves kvalitātes radītājs.  

Nākotnē demogrāfijas dēļ mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums vairs netiks līdzi ekonomikas izaugsmei, un, lai tā nenotiktu, jādomā par iedzīvotāju pirktspējas celšanu, norādīja pētnieks.  

Viens no iespējamiem soļiem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai, jo šobrīd ir labs laiks, lai to izdarītu. Konkurence ir pietiekama, lai veikali, cīnoties par klientiem, PVN likmes samazināšanu arī atspoguļotu cenā.  

Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra ilggadējā vadītāja, pārtikas tirgus pētniece Inguna Gulbe savukārt Latvijas Radio uzsvēra, ka zema pirktspēja ir liela problēma, jo tas liek cilvēkiem pirkt to, ko viņi var atļauties, nevis to, ko viņi vēlas. Ja cilvēkiem būtu lielāki ienākumi, viņi pirktu labāku, dažādāku un kvalitatīvu pārtiku, kas ir arī dārgāka.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt