Rīta Panorāma

Rīta panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar pētnieci Noru Vanagu par grāmatu par drošības situāciju Eiropā

Intervija ar Kārli Danēviču par kreditēšanas indeksu

Pētījums: Kreditēšanas iespējas ir labas, bet aizņēmēji – piesardzīgi

Lai gan Latvijas ekonomika aug un arī kredītspēja pie pieaugusi, kreditēšanas apjomi nepieaug, un to nosaka arī pašu aizņēmēju piesardzība, LTV “Rīta panorāmai” pastāstīja Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, “SEB bankas” valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Finanšu nozarē tapis kreditēšanas indekss, kas parāda Latvijas uzņēmumu iespējas saņemt kredītus attīstībai, kurā ņemtas vērā aizņēmēju spējas un vēlmes aizņemties un banku spējas un vēlmes kreditēt, un tas liecina, ka šobrīd kreditēšanas iespējas ir labas, stāstīja Danēvičs.

Taču kredītu apjoms Latvijā – aptuveni 14 miljardi eiro – nepieaug, un pēc pēdējās krīzes aizņēmēji ir piesardzīgāki, viņu spēja aizņemties pieaugusi, bet reāli darbi neseko, un mēs esam vidusceļa meklējumos, stāstīja Danēvičs.

Viņš stāstīja, ka uzņēmumiem kredītu saņemšanā ir tradicionāli divi klupšanas akmeņi – uzkrātā kapitāla trūkums, ko varētu atrisināt šogad ieviestā nodokļu reforma, kas neapliek ar nodokli reinvestēto peļņu. Otrā problēma ir vēlme saņemt aizņēmumu, ko nevar atmaksāt ar pašreizējās darbības ieņēmumiem, cerībā uz nākotnes biznesa plāna veiksmi, bet bankas šādos gadījumos parasti ir piesardzīgas.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāju, bankas “Citadele” valdes locekle Santa Purgaile Latvijas Radio stāstīja, ka uzņēmēji iemācījušies domāt pozitīvi, bet arī analizēt negatīvus scenārijus, jo nenoteiktība pasaules ekonomikā un Eiropas Savienības izaugsmes sabremzēšanās sūta brīdinājuma signālus, cik sabalansēta mūsu situācija.

Viens negatīvs secinājums indeksā gan ir – banku vēlme kreditēt ir mērena, jo nedaudz augusi ēnu ekonomika, stāstīja Danēvičs. Viņš norādīja, ka pieaugums nav liels – 2%-3% -, un tas saistīts ar būvniecības izaugsmi, jo tas ir sektors, kurā pastāvot ēnu ekonomika.

Purgaile savukārt norādīja, ka kopumā citās nozarēs ēnu ekonomika mazinās, krīt arī  maksātnespējas gadījumu skaits.

Šobrīd ekonomika sāk uzsilt, un situācija ir pārāk laba, lai būtu patiesība, tāpēc nepieciešams situāciju vērtēt piesardzīgi, jo, lai gan tūlītējo iekšējo draudu nav, Latvija ir maza atvērta ekonomika, ko var izsist no līdzsvara notikumi citās valstīs, atgādināja Danēvičs.  

Purgaile stāstīja, ka bankas savukārt ir ieinteresētas kreditēt finansiāli veselīgus ražojošus uzņēmumus, kas investē jaudās  un tehnoloģijās, turklāt atdzīvojas arī vietējais tirgus un arī nozares, kas strādā uz vietējo tirgu, ir pietiekami veselīgas.  

Transporta un loģistikas nozarei gan ir svārstības uz augšu un uz leju, bet vispiesardzīgāk bankas uzlūko būvniecības nozari.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas izstrādātā indeksa jaunākajiem datiem kreditēšana uzņēmējdarbības segmentā šogad ir turpinājusi augt, paaugstinoties no 107 punktiem pērn uz 110 indeksa punktiem šogad, informēja Finanšu nozares asociācija.

Taču izaugsme bijusi nedaudz lēnāka nekā 2017. gadā. Vienlaikus uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties 2018. gadā piedzīvojusi līdz šim straujāko kāpumu, ļaujot indeksa rādītājiem pakāpties attiecīgi līdz 127 punktiem (+14,6 indeksa punkti) un 116,7 punktiem (+9,7).

Kraso pieaugumu uzņēmēju kredītspējai un vēlmei aizņemties veicinājusi gan valsts kopējā ekonomiskā attīstība, gan uzņēmumu peļņas palielināšanās, kas cieši saistīta ar gada sākumā īstenoto nodokļu reformu. Tāpat pozitīvas sekas atstājuši arī valsts īstenotie tiesiskās vides sakārtošanas pasākumi, kas ļāvuši sarukt, piemēram, ierosināto maksātnespējas procesu skaitam juridiskām personām. 

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā, 2018. gadā izmaiņas vērojamas arī finanšu sektorā. Komercbanku spēja kreditēt uzņēmumus šogad sarukusi par 5,4 indeksa punktiem, bet vēlme – par 7 punktiem.

To ietekmējis ēnu ekonomikas pieaugums valstī, kā arī izmaiņas banku sektora regulējumā gan Eiropas, gan nacionālā līmenī, kas paredz vēl stingrākus nosacījumus un prasības bankām. Tiesa, lielākajām komercbankām Latvijā spēja kreditēt uzņēmumus nav samazinājusies tik strauji kā sektorā kopumā. Tas apliecina, ka uz kopējo banku sektora situāciju zināmu ietekmi ir atstājusi šogad īstenotā mērķtiecīgā risku samazināšanas politika un nerezidentu noguldījumu apjoma samazināšanās.

Tajā pašā laikā pētījumā “Citadele Index” Latvijas vietējie uzņēmēji ir norādījuši, ka pēc viņu pieredzes banku vēlme kreditēt nav mainījusies vai pat ir palielinājusies: 38% uzņēmēju norādījuši, ka tā nav mainījusies, bet 21% uzņēmēju atzinuši, ka banku kredīti pēdējā gada laikā ir kļuvuši pieejamāki.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti