Tas ir pirmais padziļinātais pētījums par jaunuzņēmumu nozari Latvijā, un tas atklāj, ka gan jaunuzņēmumu skaits, gan piesaistīto investīciju apjoms ir būtiski lielāks, nekā bija aplēsts līdz šim, paziņojumā medijiem norādīja Ekonomikas ministrija.
Pētījuma ietvaros intervēti vairāk nekā 100 jaunuzņēmumi un 80 industrijas pārstāvji, analizēta esošā politika, kā arī apkopoti priekšlikumi tālākai nozares attīstībai.
“Latvijas jaunuzņēmumu spēju efektīvi gan eksportēt savus produktus, gan piesaistīt ārvalstu investīcijas apliecina fakts, ka gandrīz 30% no jaunuzņēmumiem ir filiāle vai meitas uzņēmums ārpus Latvijas. Mēs varam lepoties ar 12 jaunuzņēmumu pārdošanas gadījumiem, kā arī ar 8 uzņēmumiem, kas piedalījušies prestižajās ASV Silīcija ielejas akseleratoros,” paziņojumā norādīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”).
Jaunuzņēmumu samaksāto iekasēto nodokļu apjoms turpina būtiski pieaugt - 2012.gadā iekasētie nodokļi bija 1,2 miljoni eiro, bet 2018. gadā - 8,2 miljoni, un jaunuzņēmumu apgrozījums kopš 2012. gada pieaudzis četras reizes.
Aptuveni 8% jaunuzņēmumu ir mikrouzņēmumu statuss, un teju visi nomaksā pilnus nodokļus.
Jaunuzņēmumu skaits pēc nodokļu maksātāja režīma
Jaunuzņēmumi nodarbinājuši kopumā vairāk nekā 1600 darbiniekus 2017. gadā, kad jaunuzņēmumi apgrozīja gandrīz 120 miljonus eiro, un apgrozījums uz vienu darbinieku bija aptuveni 75 – 80 tūkstoši eiro.
Jaunuzņēmumu apgrozījums pēc darbības sektora
Nemiro arī atklāja, ka šobrīd notiek diskusijas par Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma grozījumiem, lai paplašinātu valsts atbalsta saņēmēju loku un to pielāgotu nozares starptautiskajai praksei.
Plānotas izmaiņas atbalsta programmas piešķiršanas kritērijos, pagarinot jaunuzņēmumam tiesības saņemt atbalstu līdz 24 mēnešiem (šobrīd atbalstu var saņemt līdz 12 mēnešiem) un noteikt tiesības atkārtoti pieteikties atbalstam.
