Pētnieki ir secinājuši, ka kopumā Eiropas valstīs nodokļu nastai ir tendence pieaugt - tas liecina, ka ar esošo nodokļu slogu ir aizvien grūtāk nosegt publiskā sektora vajadzības, iespējams, Eiropai būtu jāsāk pārvērtēt savas tēriņu prioritātes.
Iespējams, mūsu valstis ir uzņēmušās pārlieku daudz un atstājušas pārāk maz vietas katra indivīda personīgajai izvēlei, un varbūt ir laiks pārvērtēt mūsu sabiedrības modeli - tā uzskata domnīcas „New Direction” pētniece Sesila Filipa, komentējot faktu, ka kopumā Eiropā nodokļu slogam uz iedzīvotājiem ir tendence palielināties. Konservatīvi noskaņotā pētniece, ņemot vērā arī vienlaikus vērojamo darba spēka samazināšanās tendenci, vērtē to kā satraucošu tendenci.
Tomēr ekonomistu teiktais liecina, ka Latvijā par kopējā nodokļu sloga samazināšanu runāt būtu pāragri, jo attiecībā pret iekšzemes kopproduktu tas joprojām ir zems.
Tiesa, pamatoti būtu samazināt nodokļu nastu strādājošajiem un pārcelt to uz patēriņa nodokļiem, uzsver „Swedbank” ekonomiste Kristilla Skrūzkalne.
„Ja mēs skatāmies kopumā uz ekonomisko situāciju Latvijā, tad nodokļu slogs uz IKP ir viens no mazākajiem ES. Ja mēs skatāmies uz 2012.gada datiem, tad Latvijā nodokļu ieņēmumi no IKP bija 28%. ES šis īpatsvars bija daudz augstāks – tuvu pie 40% (..) Tomēr darbaspēka nodokļu slogs ir lielāks nekā vidēji ES,” norāda Skrūzkalne.
Viņa arī uzsver, ka Latvijai vienlaikus būtu svarīgi domāt arī par ēnu ekonomikas samazināšanu.
Arī Latvijas politiķu vidū iespēja samazināt nodokļu slogu tiek vērtēta kā maz ticama. Finanšu ministrs Andris Vilks („Vienotība”) uzskata, ka Latvijai jau drīzumā būs jāizdara izvēle - vai nu nodokļu slogu palielināt, vai arī atteikties no daudziem plānotajiem tēriņiem.
„Šis ir jautājums, kas būtu jādiskutē ar vēsu prātu (..) Latvija nevar virzīties ar tādu vīziju, ka grib redzēt valsts funkcijas vai izdevumus Skandināvijas vai Vācijas līmenī un saglabāt nodokļu slogu, kas ir tuvu ASV, Āzijas valstīm vai tām, kas ir ārpus ES (..) Darbaspēka nodokļi [to izmaiņas]… Tā ir viena no opcijām (..),” saka Vilks.
Domnīcas „New Direction” pētījums arī apliecina, ka vidēji 2014.gadā Eiropas Savienībā strādājošā nodokļu nasta, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, veido 45,27% no ienākumiem, un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tā ir pieaugusi par 0.21 procentpunktu. Latvijai šis rādītājs ir nedaudz virs Eiropas vidējā un sasniedz 46,77%, tomēr tas ir krietni zemāks nekā Beļģijā, kur nodokļu nasta veido 59,6%.
